Šodien Sveču diena – ziemas vidus. Un būtiskais šajā dienā ir sveču liešana. Jo tieši šodien lietās deg jo gaiši un taupīgi.
Vecpiebaldzēns, bitenieks Aivars Radziņš “Druvai” atzīst, ka šoziem sveču liešanu jau tā kā nolicis malā, jo pēc svecēm lielākais pieprasījums ir ap gadu miju. “Vaska sveces ir dabas produkts, ko bites izmanto celtniecībā. Tās smaržo pēc medus un propolisa, kam ir antibakteriālas īpašības,” stāsta biškopis un izsaka pārliecību – ja cilvēks tic, tad cīņā ar sliktu garastāvokli, nomāktību vai kādu citu vainu
palīdzēs aizdegtas sveces spožā liesma un vaska smarža. “Ja svece degot sprakšķ, tā sadedzina slikto enerģiju. Ne velti, atvadoties no tuva cilvēka, telpā dedzinām sveces,” bilst Aivars Radziņš. Var vien pateikt, ka ir arī tāds ticējums – ja sveču lējējs dusmojas, tad sveces tumši deg un sprakšķ. Kad sveces lej un pirmo sveci aizdedzina, tad, lai gaiši degtu, jāsmejas, vai grib, vai ne. Bitenieks pastāsta, cilvēkiem patīk dažādu toņu sveces. Atvākojamais vasks ir gaišāks, pat balts, jo vaskam vairāk klāt propolisa, jo tas tumšāks.
Sveču liešana ir diezgan sarežģīts un garš process. “Stundā var izgatavot vienu sveci. Toties tā ir paša,” saka Aivars Radziņš un piebilst, ka sveču gatavošana savulaik daudziem bijusi aizraušanās. Viņš vaska sveces gatavo pārdošanai un tās var nopirkt Cēsu tirgū viņa kioskā. Klāstā ir visdažādāko formu un lieluma svecītes.
Aivara Radziņa sveces ir roku darbs. To gatavošanā netiek izmantots ne piliens ķīmijas.
Pirms Sveču dienas ne viens vien biteniekam vaicājis, vai tad
vaska sveču nebūs. Ne viens vien mājās citas sveces nededzina, tikai pašu biškopju no vaska gatavotā. Protams, veikalos var nopirkt visdažādāko krāsu un ķīmisko vielu piesātinātas sveces. Ko mājās dedzināt, tas katra paša ziņā.
“Par svecēm lielākoties iedomājamies tikai tad, kad tās ir ļoti nepieciešamas. Pazūd elektrība un saprotam, ko spēj maza svecīte,” domās dalās folkloras pazinējs Daumants Kalniņš un atgādina, ka jau no tiem laikiem, kad sāka izmantot elektrību, spuldzīšu gaišumu izteica sveču gaismās.
“Vēl senākos laikos svece bija brīnums, kas tumsā deva gaismu, un tai bija vērtība. Senatnē precīzākai laika skaitīšanai bija vajadzīgs sīkāks iedalījums, ne tikai četri gadalaiki. Sveču diena ir viena no Māras dienām – Ziemas Māra,” stāsta Daumants Kalniņš. Kā jau latvieši, arī šajā dienā viņi
gan svinēja, gan vēroja laikapstākļus. Lūk, daži. Kad Sveču diena miglaina, būs lietaina vasara. Ja Sveču dienā aizputināti ceļi, tad pavasari upes pilnas ūdens. Ja Sveču dienā snieg vai putina- gaidāma silta un lietaina vasara; ja skaidrs laiks- sausa.
Sarmīte Feldmane
Komentāri