Strenču novada pašvaldība meklēs apkures katlu, lai īstermiņā risinātu siltumenerģijas problēmas Sedā. Joprojām tiek strādāts arī pie ilgtermiņa problēmas risinājumiem,
pastāstīja Strenču novada pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Pētersons (“Nākotnes vārdā jau šodien!”).
LETA jau ziņoja, ka Strenču novada pašvaldības izsludinātajā konkursā nav pieteicies neviens pretendents, kurš vēlētos koncesijā uz 15 gadiem pārņemt siltumenerģijas ražošanu un piegādi Sedas pilsētā.
Kā pastāstīja Pētersons, situācijai ir vairāki risinājumi – gan īstermiņa, gan ilgtermiņa. Pašvaldība pašlaik sāks strādāt pie īstermiņa risinājuma, proti, meklēs papildu apkures katlu, bet nākotnē tiks domāts par ilgtermiņa risinājumu īstenošanu. Joprojām saglabājas cerība, ka ilgtermiņā siltumenerģijas ražošanu un piegādi Sedas pilsētā varētu nodot koncesijā, kā arī, iespējams, varētu celt koģenerācijas staciju.
Pašvaldība jau bija atradusi Somijas investoru kompāniju, kuru interesēja kūdras kurināmā ieviešana, tomēr pašvaldība nedaudz nokavējusi, jo ap gadu miju investori nolēmuši jautājumu par iespējamajām investīcijām Sedā atlikt uz trīs gadiem.
Īstermiņa risinājums – papildu apkures katla uzstādīšana – nodrošinātu to, ka nākamajā ziemā nebūtu jāsastopas ar šīs ziemas problēmām, proti, gaisa temperatūrai nokrītot zem mīnus 10 grādiem, ar esošo katlumājas jaudu nepietiek, lai ar silto ūdeni un apkuri nodrošinātu visus Sedas patērētājus.
LETA jau ziņoja, ka izsludinātā iepirkuma par siltumenerģijas ražošanas un siltumapgādes pakalpojumu sniegšanas tiesībām plānotā līgumcena bez pievienotās vērtības nodokļa bija 1 028 323 lati.
Pašvaldība jau 2010.gadā izstrādājusi finanšu un ekonomisko pamatojumu Sedas pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstības projektam. Tajā secināts, ka Strenču novada domei ir izdevīgi īstenot projektu, izmantojot koncesijas jeb publiskās-privātās partnerības modeli.
Centralizētās siltumapgādes pakalpojumus Sedas pilsētā līdz 2009.gada 30.jūnijam sniedza Sedas pilsētas dome, bet pēc administratīvi teritoriālās reformas šīs funkcijas pārņēma Strenču novada domes saimnieciskās darbības nodrošināšanas dienests. Centralizēti siltumenerģiju pilsētā saņem 30 objekti, no kuriem 25 ir dzīvojamās ēkas un piecas sabiedriskās ēkas. Siltumenerģija patērētājiem tiek piegādāta tikai apkures sezonas laikā. Siltumenerģijas avots ir 2008.gadā uzstādītais divu megavatu ogļu apkures katls.
Galvenā siltumapgādes sistēmas problēma ir nepietiekamā katlumājas jauda – abonentu siltumslodze apkurei ir 3,7 megavati, bet uzstādītā ūdens sildāmā katla jauda tikai divi megavati. Tas nozīmē, ka pie ārgaisa temperatūras, kas zemāka par desmit grādiem zem nulles, esošais apkures katls nevar saražot nepieciešamo siltuma daudzumu pilsētas apkures un karstā ūdens vajadzībām.
Sedas pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstības projekta mērķis ir nodrošināt lietotājus ar siltumenerģiju nepieciešamā apjomā un kvalitātē par iespējami zemu cenu. Projektā ir paredzēts uzstādīt jaunu papildu divu megavatu apkures katlu, kas likvidēs pašreizējās jaudas deficītu. Pamatojumā secināts, ka labākais iespējamais kurināmais Sedas pilsētā ir kūdra.
Pašvaldības zemās kredītspējas dēļ, tiek meklēti risinājumi izvēlētās alternatīvas realizēšanai, iesaistot privāto partneri siltumapgādes sistēmas attīstībā.
LETA
Komentāri