Septembra mazumtirdzniecības dati nostiprina jau iepriekš izteikto pieņēmumu, ka ekonomikas izaugsmes temps šā gada trešajā ceturksnī ir paātrinājies, uzskata “DnB Nord bankas” analītiķis Pēteris Strautiņš.
Ja gada pirmajā un otrajā ceturksnī sezonāli izlīdzinātais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums pret iepriekšējiem periodiem bija nedaudz zem 1%, tad saskaņā ar Strautiņa aplēsēm trešajā ceturksnī IKP pieaugums, visticamāk, pārsniegs 1%, turklāt pirmo reizi kopš 2008.gada būšot arī pozitīvs rezultāts gada griezumā.
Viņaprāt, vakar publicētais ekonomiskās pārliecības indekss, kas uzrāda vērā ņemamu kāpumu Latvijai, kā arī provizoriskās ziņas par nodokļu ieņēmumiem parāda, ka arī ceturtajā ceturksnī “Latvijas ekonomika ir iepeldējusi ar paceltām burām”.
Strautiņš pieļauj, ka varētu nepiepildīties arī bieži izteiktās bažas par izaugsmes piebremzēšanos gadu mijā, kaut arī pilnīgi izslēgt to vēl nevarot.
Viņa skatījumā, finanšu ministra Einara Repšes (JL) šodienas paziņojums, ka deficītu varētu samazināt “par mazāk, nekā solīts aizdevējiem”, ir pirmais oficiālais atzinums, ka līdz šim minētie ļoti apaļie nepieciešamās budžeta konsolidācijas skaitļi [vismaz 400 miljoni latu] ir bijuši pārspīlēti. “Nevarētu gan sacīt, ka tā bijusi nevajadzīga sabiedrības baidīšana, apaļie skaitļi ir rosinājuši aktīvu diskusiju gan par nepieciešamajām strukturālajām reformām, gan par to, kādi nodokļu celšanas risinājumi būtu mazākais ļaunums,” norāda Strautiņš.
Komentējot mazumtirdzniecības attīstības tendences, viņš norāda, ka pieaugošā patērētāju konfidence, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi un grūtības atrast vietu automašīnai pie dažiem tirdzniecības centriem liek domāt, ka arī oktobrī mazumtirdzniecības apgrozījums turpinājis augt un temps drīzāk bijis labāks nekā septembrī.
Tanī pat laikā viņš atgādina, ka ekonomikā nemēdz būt absolūti labu vai slikti ziņu, norādot, ka patēriņa dzīvelīgums padara ļoti maz ticamu atgriešanos pie ārējās tirdzniecības pārpalikuma, kāds bija reģistrēts no pērnā gada līdz šī gada otrajam ceturksnim. “Lai cik strauji augtu eksports, imports pie šādām mazumtirdzniecības tendencēm augs straujāk. Ārējās tirdzniecības pārpalikums gan arī nav nepieciešams, jo patlaban deficītu ar uzviju finansē ārvalstu investīcijas un Eiropas Savienības fondi,” pauž ekonomikas eksperts.
Kā ziņots, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās palielinājies par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Nepārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos apgrozījums pieaudzis par 2%, bet pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos apgrozījums sarucis par 0,2%.
Šā gada septembrī, salīdzinot ar 2009.gada septembri, pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 6,1%. Liels apjoma palielinājums bijis nepārtikas preču grupā – par 9,4%, bet pārtikas preču tirdzniecībā apgrozījums sarucis par 0,3 %.
Šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās gan pārtikas, gan nepārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 1%.
Trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2009.gada trešo ceturksni, pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem kopējais apgrozījums pieaudzis nedaudz vairāk – par 2,2%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājies par 4%, savukārt pārtikas preču pārdošana sarukusi par 1,2%.
Kā ziņots, augustā pirmo reizi pēc vairāk nekā 30 mēnešu krituma mazumtirdzniecība pirmo reizi uzrādīja pieaugumu gada griezumā.
Ekonomisti to skaidroja ar sabiedrības noskaņojuma uzlabošanos un ekonomiskās situācijas stabilizēšanos.
NOZARE.LV
Komentāri