Uz pastāvēšanas divdesmit gadiem aprīlī atskatījās energoceltniecības firma “Farads”.
Taisnības labad gan jāsaka, ka tā neradās tukšā vietā, saknes meklējamas tālajā 965.gadā, kad tika izveidots Valmieras PMK Cēsu iecirknis.
Uzņēmuma “Farads” valdes priekšsēdētājs Harijs Spruģevics, kurš strādāja arī Cēsu iecirknī, atzīst, ka jau pirms juku laikiem gribējuši tikt vaļā no Valmieras, lai būtu paši par sevi: “Pagāja vairāki gadi, līdz tas izdevās, bet tas bija grūts laiks, pret to notika dažādas aģitācijas, beigās pat aizklāta balsošana, kurā darbinieki tomēr izvēlējās atdalīties no Valmieras. Pāris gadu bijām Rīgas pakļautībā, bet kad deviņdesmito gadu sākumā viss sāka jukt un brukt, izveidojām savu firmu “Farads”. Tagad redzam, ka tas bijis pareizs solis.”
Uzņēmuma darbības nozares ir elektromontāža un telekomunikācijas. Elektromontāžā lielāko daļu pasūtījumu, apmēram 80 procentus, dod “Latvenergo”. Telekomunikāciju jomā galvenokārt notiek optisko kabeļu vilkšana daudzdzīvokļu mājās. Cēsīs visu optisko tīklu ievilka tieši “Farada” speciālisti, un darbs turpinās. Vīri strādā visā Vidzemē, katru gadu cenšoties savu darbību paplašināt.
Apgrozījums pirms krīzes bija vairāk nekā miljons, bet 2010. gadā nokrita līdz 365 tūkstošiem.
“Tas bija pamatīgs trieciens,” atzīst H. Spruģevics. “Nācās samazināt darbiniekus līdz 40, gandrīz uz pusi, bet atjaunojoties izaugsmei, visus paņēmām atpakaļ. Pērn uzņēmumā atkal strādāja 75 – 80 darbinieki. Arī apgrozījums sasniedza gandrīz pusotru miljonu. Svarīgi bija izdzīvot grūtos gadus, un mums tas izdevās veiksmīgi.”
Kā jau minēts, lielākais pasūtītājs ir “Latvenergo”, bet lai izpelnītos šo atzinību, jāiegulda liels darbs. Uzņēmuma “Farads” stiprās puses ir pieredze un kvalitāte. H. Spruģevics: “Esam pārbaudīti kā partneri. Mums ir ļoti profesionāls kolektīvs, sākot no darbu vadītājiem līdz izpildītājiem. Darbiniekiem visu laiku jābūt līmenī, jābūt motivētiem strādāt, mācīties, jāapmeklē kursi, jāveic pārsertifikācija, citādi nav iespējams nodrošināt nepieciešamo kvalitāti. Galvenais ir izveidot pareizo komandu, mums tas izdevies. Uz savu kolektīvu varu pilnībā paļauties, zinu, ja nebūšu klāt, nekas neapstāsies.”
Uzņēmumā domā par ikvienu darbinieku, apzinoties, ka katrs ir vērtība. Darbiniekiem izbūvētas ģērbtuves ar skapīšiem, dušām, drēbju žāvētavu, jo vīri strādā zem klajas debess. Ja ir elektrības atslēgums, viņiem jābūt staba galā, līst vai putina, darbiņš jāizdara. Esot gluži vai nerakstīts likums, ka lietus līst tad, kad ir atslēgumi. Avārijas nenotiek saulainā bezvēja laikā.
Darba netrūkst, atzīst uzņēmuma tehniskais direktors Ģirts Verners, piedāvājumi ir nepārtraukti, katru dienu jāgatavo pieteikumi konkursiem: “Grūtākais, ka nav
ritmisks sadalījums gada garumā. Sākumā ir maz objektu, beigās sanāk tik daudz, ka nākas kaut ko atdot apakšuzņēmējiem. Ja visu gadu varētu strādāt ar pilnu jaudu, varētu paveikt vēl vairāk. Bet jāsaprot, ka nekad jau nebūs tā, ka būs pilna sile. Un neesam jau mēs arī vienīgie šajā tirgū.”
“Farada” darbinieki aktīvi piedalās arī elektroapgādes avāriju seku likvidēšanā. Uzņēmums uzvarējis konkursā, kas viņiem ļauj veikt šos darbus, kas saistīti ar dziļi profesionālām zināšanām.
“Vīri vienmēr ir kaujas gatavībā,” saka Ģ. Verners. “Kad prognozes vēsta par iespējamām avārijām, mūs jau brīdina, lai esam gatavi steigties palīgā. Un tad neviens neskatās, darba diena vai brīvdienas. Ir gadījumi, kad darbiniekiem nākas krietni nopūlēties, ja avārija notikusi meža vidū, ceļu nav, bet klāt jātiek. Vienmēr atceramies slaveno avāriju ziemā, kad sniegs radīja plašus elektroapgādes atslēgumus, daudzus grūti pieejamās vietās. Vienā no tām astoņi mūsu vīri stabu mainīja veselu dienu, jo ne ar kādu tehniku tai vietai klāt tikt nevarēja. Stabu ar virvēm laida lejā pa klintīm, tad vairākus simtus metru
nesa uz pleciem, brienot pa sniegu līdz jostas vietai. Bet variantu nebija, avārija bija jānovērš.”
Uzņēmuma vadītāji uzsver, ka darbība gadu gaitā nav mainījusies – pa mežu jābrien, stabi jāceļ, vadi jāvelk, tranšejas jāizrok un kabeļi jāiegulda. Jā, ir modernāki materiāli, ir jaunās tehnoloģijas tīklu uzraudzībā un vadībā, bet darbība nemainās.
Ģ. Verners uzsver, ka katrs objekts ir citāds. Nākas cīnīties pa purviem, kur tehnika grimst. Tad jāgaida sals. “Gājis traki, dažkārt pat rokas nolaižas, bet vienmēr risinājums atrasts un visi pasūtījumi izpildīti,” stāsta Ģ.Verners.
Uzņēmumā rūpējas arī par jauno darbinieku piesaisti, ņem praksē Cēsu Profesionālās skolas audzēkņus, kuri mācās par elektromontieriem. Darbu vadītāji Artis Spruģevics un Valērijs Balabāns strādā arodskolā par pasniedzējiem, viņi vislabāk redz, uz ko kurš puisis spējīgs.
“Tad viņi saka, ka to vai to puisi noteikti vajag paturēt, jo tas ir zēns ar galvu. Arī pats daudzus gadus skolā esmu eksaminācijas komisijā, arī tur redzu, kādi ir audzēkņi,” saka H. Spruģevics, norādot, ka daži
skolas absolventi studē augstākajās mācību iestādēs un jau uzdienējušies uzņēmumā par darbu vadītājiem.
Jānis Gabrāns
Komentāri