Vēsturiskais Cēsu rajons ir vēl ar diviem kultūras pieminekļiem bagātāks. Ar Kultūras ministrijas rīkojumu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā arhitektūras pieminekļi iekļauts saiešanas nams “Cepļos” Vecpiebalgas pagastā un
ārsta dzīvojamā māja Raunā, Cēsu ielā 8, kas labi pazīstama kā daktera Skaidrā vai daktera Zālīša māja. Tie ir divi dažādi stāsti.
Par Cepļu saiešanas namu pēdējā laikā “Druvā” daudz rakstīts. Ēka pieder Vecpiebalgas draudzei, bet pēdējā gadā rūpes par to uzņēmusies Vecpiebalgas ainavu un kultūrvides aizsardzības biedrība. Pagājušajā ziemā namam iebruka jumts, un biedrība, piesaistot finansējumu no
Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas, dara iespējamo, lai tas neaizietu bojā. Biedrība arī iesniedza pieteikumu inspekcijai par valsts nozīmes aizsargājama arhitektūras pieminekļa statusa piešķiršanu Cepļu saiešanas namam. Īpašnieks tam nepiekrita, jo zeme, uz kuras atrodas saiešanas nams, iznomāta, kultūras pieminekļa statuss radītu teritorijas apsaimniekotājam papildu prasības, kas nav ietvertas nomas līgumā, savukārt nevalstiskā organizācija, argumentējot šīs ēkas nozīmību, pārliecināja Valsts pieminekļu aizsardzības inspekciju. “Tas, ka Cepļu saiešanas namam piešķirts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss, nav pārsteigums. Valstij tādas tiesības ir. Draudze lūgs Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvaldi, kopā domāsim, kā šo ēku apsaimniekot un izmantot,” “Druvai” sacīja Vecpiebalgas draudzes mācītājs Intars Jonītis un piebilda, ka vairākkārt runāts arī ar pašvaldību, bet tā nav ieinteresēta uzņemties papildu rūpes.
Pilnīgi cita attieksme pret agrāko gadu mantojumu ir Nadeždai Zālītei. Ierosinājums iekļaut pieminekļu sarakstā Ārstu māju saņemts no tās īpašnieka.
Vienā no Raunas gleznainākajām vietām – Tanīsa kalna pakājē – atrodas gandrīz 80 gadus veca dzīvojamā māja, kas vairākās paaudzēs iemantojusi labu slavu. Tā ir saistīta ar triju slaveno latviešu – Paula Kundziņa, Rūdolfa Skaidrā, Jāņa Zālīša – dzīvi, darbu, glabā sevī viņu garu un atstāto mantojumu. Māja Cēsu ielā 8 visos laikos ir viesmīlīgi vērusi savas durvis daudziem jo daudziem cilvēkiem – viesiem, koru dziedātājiem, kursu dalībniekiem, ārstiem un pacientiem.
“Mājas pirmais saimnieks ir slavenais raunēnietis, ārsts Rūdolfs Skaidrais (1882-1954). Šī gudrā, rosīgā vīra sen vairs nav mūsu vidū, bet cilvēki vēl joprojām māju dēvē viņa vārdā, jo R.Skaidrais Raunas attīstībā ir paveicis daudz nozīmīgu darbu. Viņš bija panācis, ka Raunā tika uzcelta slimnīca, tā bija viena no pirmajām lauku slimnīcām Latvijā. R.Skaidrais bija sabiedriskās dzīves organizators, Raunas kora diriģents, vadījis Raunas Patērētāju biedrību. 1939. gadā R. Skaidrais ir apbalvots ar Atzinības Krusta V šķiru. R.Skaidrais 1929. gadā no Raunas lauksaimniecības kooperatīva bija iegādājies zemes gabalu ar nosaukumu “Skaidrais” par 600 latiem, lai Tanīsa kalna pakājē uzceltu sev dzīvojamo māju.
Ārsta R.Skaidrā privātmājas projektu ir izstrādājis viens no latviešu izcilākajiem arhitektiem Pauls Kundziņš (1888-1983). P.Kundziņa atstātais mantojums ir milzīgs. Var minēt dažus notikumus, kas P.Kundziņu saista ar Raunu. 1927. gadā viņš vadīja arheoloģiskus izrakumus Tanīsa kalnā, atklāja, ka pilskalnā viena pēc otras pastāvējušas četras pilis. Vecākā celta ap pirmo gadsimtu, jaunākā – ap 11. gadsimtu. P.Kundziņš ir projektējis un 1937. gadā vadījis Raunas baznīcas restaurāciju. 1938. gadā tika apstiprināts P.Kundziņa izstrādātais ārsta Skaidrā dzīvojamās mājas Raunā, Cēsu ielā 8, projekts. Šī māja ir ievērojamā arhitekta vēl viens talanta apliecinājums.
R.Skaidrais dzīvojis un strādājis Raunā līdz 1954. gadam. 1990. gadā Ansis Muižnieks nodibināja Rūdolfa Skaidrā prēmiju, kuru katru gadu pasniedz labākajiem lauku ģimenes ārstiem. R.Skaidrā darbu ir turpinājusi viņa dzīvesbiedre Elza Skaidrā (1900-1989), LPSR nopelniem bagātā ārste.
Pēc E.Skaidrās nāves māju ir iegādājies Jānis Zālītis (1933-2007) – ievērojams latviešu ārsts, onkologs, psihoterapeits. Rauna ir J.Zālīša dzimtā puse. Netālu ir viņa tēva zeme, kapos atdusas tuvie radinieki, kā arī nu jau sešus gadus viņš pats. Daktera R.Skaidrā mājā J.Zālītis ir bijis bērnības gados kā pacients, bet pagājušā gadsimta beigās J.Zālītis desmit
gadus
veltīja
slimnieku
un
pacientu ārstēšanai un konsultēšanai Raunā,” stāsta Nadežda.
Māja vēl joprojām kalpo cilvēkiem un ir ārstu prakses vieta. Tagad par māju un dārzu rūpējas Nadežda Zālīte ar dzīvesbiedru Ilgoni Ekšu. Ir iecere mājā iekārtot muzeju, kas nākotnē iepazīstinās apmeklētājus ar P.Kundziņa, R.Skaidrā, J.Zālīša atstāto mantojumu.
Sarmīte Feldmane
Komentāri