Krietni ātrāk nekā pērn, jau 26.martā, mūspusē redzēti stārķi.
Cēsu novada Vaives pagasta Līvu pamatskolas direktore Antra Gabranova “Druvai” stāsta, ka Krīvos stārķa gaidīšana vienmēr bijis īpašs notikums. Pagājušajā gadā stārķis atlidoja 4. aprīlī, kad vēl divas nedēļas bija daudz sniega.
A.Gabranova atceras, ka ir bijuši gadi, kad pirmais stārķis atlidojis tikai 16. aprīlī, taču svēteļa atlidošana fiksēta arī 26. un 29. martā.
“Pavasaros vienmēr esam gaidījuši ierodamies savu stārķi un to atzīmējuši ar nelielu tējas dzeršanas pauzi. Taču šogad stārķa gaidīšana izvērtās satraucošāka nekā citus gadus, jo marta sākumā Krīvu ciematā nojauca veco ūdenstorni, kurā atradās stārķa ligzda.
Sapratām, ka laika, lai uzceltu tajā pašā vietā jaunu mājvietu stārķim, nebūs. Bijām saskumuši, jo pie sava stārķa bijām pieraduši. Tāpat ir dzirdēts, ka stārķi nelabprāt iekārtojas jaunās ligzdās, kuras tiem piedāvā cilvēki, ja kas atgadījies ar veco mājvietu,” stāsta A. Gabranova un piebilst, ka ne jau tikai skolotāji, bet arī citi Krīvu iedzīvotāji ik pavasari ar prieku gaida stārķu atgriešanos dzimtenē.
“Tā nu pie sevis domāju, ka stārķis atgriezīsies un izdomās, kur uzbūvēt ligzdu.
Kad putns atlidoja, redzējām, kā tas lidinās apkārt un meklē ūdens torni ar ligzdu. Domājām, varbūt pie skolas virs lielās liepas iepīs ligzdu vai uz kāda no elektrības stabiem, bet stārķis nolēma ligzdu būvēt uz viena no daudzdzīvokļu nama vecajiem skursteņiem,” stāsta skolas direktore. Viņa atklāj, ka putns jauno ligzdu iekārtojis nepilnās piecās dienās un viņam palīgā atsteidzies vēl viens stārķis. Taču brīvdienās nācies arī redzēt stārķu kaujas, jo stārķu pārim, kurš sāka būvēt ligzdu, piebiedrojās vēl divi, kuri arī bija noskatījuši daudzdzīvokļu nama skursteni par labu mājvietu.
“Sākumā bijām bažīgi un prasījām daudzdzīvokļu namu iemītniekiem, vai viņi neiebilst pret stārķa ligzdu tik tuvu mājām. Un viedokļi bija atšķirīgi. Bija vietējie, kas teica, ka stārķi tikai apkārtni pierūsošot, ka čūskas atnesīšot, bet domāju, ka tās visas ir blēņas. Bija cilvēki, kuri teica, lai spriestu, vai stārķis traucēs, vispirms viens gads kopā ar to jāsadzīvo, kam arī lielākā daļa piekrita,” norāda A. Gabranova, bilstot – prieks, ka lielākā daļa daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju ļāva stārķim būvēt jauno mājvietu. Laiks rādīs, vai tas tiešām ir tik nepatīkami, ja stārķis dzīvo tieši virs mājas.
“Pieļauju, ka lielāka netīrība apkaimē varbūt radīsies, taču tas būs iemesls vienai kopīgai sanākšanai un sestdienas talkai,” smaidot teic A. Gabranova, norādot, ka stārķis ir svētelis. “Pagājušajā gadā Krīvu ciematā vien piedzimuši astoņi mazuļi. Kāpēc lai mēs nebūtu māņticīgi un neteiktu, ka stārķis mums ir talismans,” norāda Līvu pamatskolas direktore, atklājot, ka vienmēr cenšas fiksēt laiku, kad vasaras nogalē pēdējo reizi stārķi redz. Pērn tas esot bijis 19. augusts.
Putnu draugs un ornitologs no Vaives pagasta Mārtiņš Platacis apstiprina, ka stārķi ne vienmēr ligzdas būvē tur, kur to gribētu cilvēki.
“Nereti ir tā, ka cilvēki uzceļ stabu, sagatavo vietu, lai stārķi būvētu ligzdu, bet stārķi neizrāda nekādu interesi. No vienas puses var teikt, ka līdz galam nav jau īsti izprotama putnu izvēle, taču skaidrs, ka tie ņem vērā gan
barības bāzi tuvējā apkaimē, gan izvēlas augstākas vietas, kā arī mēdz teikt, ka stārķi ligzdas būvē uz āderu krustpunktiem,” norāda M. Platacis.
Viņš arī atzīst, ka ne visiem patīk stārķu ligzdas tuvu mājvietām un tam iemesli esot dažādi. “Taču viena lieta gan, ja cilvēks zina, ka nevēlas, lai stārķis mitinātos viņu mājoklim tuvu-mā, ligzdu vajag nojaukt jau pašā sākumā, negaidot, kamēr putni iekārtojas un varbūt pat izdēj olas,” tā M. Platacis, atzīstot, ka viņam svēteļi patīk un esot jauki redzēt, ja šie putni mitinās tuvumā. M. Platača skatījumā stārķu ikdienas dzīve esot gluži kā brīvdabas teātris.
Liene Lote Grizāne
Komentāri