Konkursā “Cēsu novada uzņēmējs 2012” balvu kā lielākais eksportētājs saņēma uzņēmums “Inerce”, kas jau 14 gadus darbojas Vaives pagasta Rīdzenē. Par plašo eksportu visuzskatāmāk liecina Eiropas karte uzņēmuma birojā, kurā
saspraustie karodziņi liecina, kur nonāk produkcija. Uzņēmuma pārstāvji atzīst, nu jau patiesībā vajadzētu visas pasaules karti, jo Rīdzenē ražotais tiek sūtīts arī uz Ameriku un Dienvidkoreju.
“Inerce” specializējas bērza apstrādē, ražojot zāģmateriālus, mēbeļu sagataves, masīvas plātnes un citu produkciju.
Uzņēmuma ražošanas daļas vadītājs Dagnis Isaks stāsta, ka Latvijā paliek neliela daļa saražotā, bet apmēram 90 procenti aizceļo ārpus Latvijas.
Valdes priekšsēdētājs Māris Krūze uzsver, ka kopš darbības sākšanas uzņēmums nemitīgi spējis saglabāt nelielu izaugsmi: “Ir vērtības, ko paši sev esam noteikuši un pie kurām turamies. Pirmkārt, esam uzticami partneri ikvienam klientam. Otrkārt, esam precīzi, ja sakām, ka izdarīsim, vārdu turam. Treškārt, arī kvalitāti piedāvājam atbilstoši tam, ko solām. Tieši šis īpašību kopums ļāvis sekmīgi noturēties tirgū, nodrošinot arī attīstību. Kā atzīst lielie mēbeļu ražotāji, globālajā tirgū mūsu pluss ir tas, ka strādājam kvalitatīvi, esam Eiropā un produkciju varam piegādāt ātri.”
Šie uzstādījumi ļāva uzņēmumam veiksmīgi pārdzīvot arī krīzi, kas, pēc D. Isaka stāstītā, kokapstrādē sākās agrāk nekā kopumā ekonomikā. Pirms tam lielajiem mēbeļu uzņēmumiem, kuri no “Inerces” pirka produkciju, bija savas produkcijas noliktavas. Sākoties krīzei, viņi uz šo krājumu rēķina varēja izdzīvot, bet tas nozīmē, ka tajā laikā neko nepasūtīja. Tagad viņi turpina strādāt bez noliktavām, uzskatot, ka šī funkcija jāpilda sagatavju ražotājiem.
“Tas nozīmē, ka mums jāspēj saražot nepieciešamo produkciju īsākā laikā, pretējā gadījumā pasūtītājs meklēs citu ražotāju. Tas nedaudz sarežģī situāciju, bet esam pielāgojušies. Ja agrāk pasūtījumi bija zināmi trīs mēnešus uz priekšu, tagad pasūtījumu mapīte ir krietni plānāka, un vairs nevaram plānot ražošanu ilgākā termiņā,” saka D. Isaks.
Uzņēmums eksportē produkciju ar lielu pievienoto vērtību, jo no katra bērza baļķa tiek izstrādāts maksimums. Ja pagājušajā gadsimtā katram mēbeļu uzņēmumam bija savs sagatavju cehs, tagad “Inerce” ir šis sagatavju cehs, pie tam, nevis vienam, bet daudziem uzņēmumiem.
“Mēs varam katram no tiem piegādāt vajadzīgās detaļas, jo no katra baļķa izzāģējam to, kas no tā vislabāk iznāk. Tāpēc mums lietderīgais iznākums ir daudz lielāks nekā jebkuram mēbeļniekam, kurš zāģē tikai savām vajadzībām,” uzsver M. Krūze.
Par klientu trūkumu uzņēmums nevar sūdzēties, patiesībā pasūtījumu būtu daudz vairāk, bet to neļauj nepietiekamā jauda un pieejamie izejmateriāli. Interesi izrādījuši pat Ķīnas uzņēmēji, bet viņiem uzreiz vajagot tik milzīgus pasūtījumus, ko pat visi Latvijas ražotāji nespēj apmierināt.
Ja darbības sākumā klientus nācās meklēt, tagad klienti paši atrod “Inerci”.
Palīdz tas, ka klienti viens ar otru komunicē, un informācija nonāk pie citiem. Savu artavu dod arī starpnieki, kuri novērtē ražotāja kvalitāti un precizitāti, un iesaka to arī citiem.
“Mūsdienās bez starpnieku pakalpojumiem nevar pastāvēt. Teiksim, fiziski nevaram paši strādāt Amerikas tirgū. Būtu pārāk dārgi turēt tur savu darbinieku. Daudz veiksmīgāk un pareizāk ir izmantot starpniekus, jo viņi strādā ar vairākiem ražotājiem un zina, ko kuram piedāvāt,” saka D. Isaks.
Uzņēmumam justies drošāk ļauj arī tas, ka starpnieki nav viena pasūtītāja kompānija.
Ir ražotāji, kam ir viens liels pasūtītājs, bet brīdī, kad tam vairs pasūtījumu nevajag, rodas pamatīgas problēmas. Tāpēc, kā norāda M. Krūze, svarīgi riskus sadalīt, strādāt vairākos noieta tirgos: “Esam sākuši strādāt Amerikas tirgū un ceram, ka tur vēl atradīsim klientus. Pērn parādījās interesents no Dienvidkorejas. Kāds klients atrodas, cits maina darbības profilu. Mēs arī neražojam visu, ko klients pasūta. Ir zināms sortiments, ko varam saražot. Nav vērts viena klienta dēļ mainīt tehnoloģiju.”
M. Krūze norāda, ka cīņa par kokiem ir ikdienas darbs. Izrādās, konkurenci izejvielu tirgū rada pat ķīnieši, kuriem ar konteineriem sūta prom bērza baļķus. Un apjomi viņiem vajadzīgi lieli. Lielākais konkurents baļķu iepirkumos ir uzņēmums “Latvijas finieris”.
“Cik ir, ar tik arī dzīvojam,” piebilst valdes priekšsēdētājs.
Uzņēmums aizvien attīstās. Baļķu pirmapstrādē ieviesta jauna līnija, ko izstrādāja un izgatavoja vietējie ražotāji no Ieriķiem. “Kādam tā būs slikta ziņa, jo samazināsies darbinieku skaits. Bet ir 21. gadsimts, tehnoloģijas attīstās, uz vietas nevaram stāvēt, jo konkurenti nesnauž. Līnija, ja to izmanto ar pilnu jaudu, var paveikt krietni vairāk nekā cilvēki,” atzīst M. Krūze.
Tomēr uzņēmums ir arī liels darba devējs, šķiet, lielākais Vaives pagastā, jo nodarbina gandrīz 90 cilvēkus. Uz vietas nepieciešamo darbinieku skaitu nevar nodrošināt, tāpēc tos ved no Cēsīm, cilvēki strādāt brauc no Liepas, citām vietām.
“Mūsdienās arī par darbiniekiem ir jācīnās, it īpaši, ja runājam par speciālistiem,” saka D. Isaks. “Galdniecību
netrūkst, neesam arī ģeogrāfiski izdevīgākajā vietā, proti, blakus pilsētai. Mums vajadzīgi dažāda profila speciālisti, un par viņiem ir liela cīņa, kas kļūst arvien sīvāka. Vajag cilvēkus, kuri grib strādāt, kuriem ir pienākuma apziņa. Pie mums darbinieki slikti nepelna. Pēc oficiālās statistikas “Inercē” alga ir virs nozarē vidējās. Vismaz puse
te strādā jau vairāk nekā piecus gadus, bet no uzņēmuma pirmās darba dienas palikuši divi darbinieki, un tas arī ir labs rādītājs.”
Pareiza arī ir izvēle strādāt noteiktā nišā, nemēģinot ik pa laikam pārprofilēties. Teiksim, sākot ražot mēbeles. D. Isaks gan norāda, ka mēbeļu ražošana kopš uzņēmuma dibināšana ir kā gaisma tuneļa galā, kurp tiekties: “Visam pamatā ir ekonomika, un ja izrādīsies ekonomiski izdevīgi spert nākamo soli, to noteikti darīsim. Bet tas nav pašmērķis. Katram vispirms jādara tas, kas padodas vislabāk.”
Jānis Gabrāns
Komentāri