Augšlīgatnē kādreizējā Lauktehnikas teritorijā četros hektāros gandrīz piecus gadus strādā SIA “Eco House International”. Firma ražo guļbūves, koka karkasa mājas un līmētās būvkonstrukcijas. 97 procenti saražotā eksportē. Līgatnē tapušajās mājās dzīvo cilvēki Norvēģijā, Šveicē, Dānijā, Francijā, Beļģijā un vēl citās zemēs.
“Nozarē esam pirmajā trijniekā Latvijā, tehnoloģiju ziņā – labākie, mums ir viss pats modernākais, ko nozarē izmanto Eiropas valstīs. Līmenis labākajiem koka māju ražotājiem ir augsts, mums ir tradīcijas, ar savu domāšanu esam citiem priekšā, bet tā ir maza priekšrocība, jo visus interesē izmaksas, jābūt konkurētspējīgiem, ” stāsta SIA valdes priekšsēdētājs Normunds Sondors.
Gadā SIA spēj saražot 120 koka paneļu māju ar vidējo platību 150 m2 un 30 līmēto frēzbaļķu māju.
Ražotne tika atvērta tieši krīzes laikā – 2008.gada jūnijā rūpnīca sāka ražot. Sākumā pavisam nedaudz, kā jau iesācējiem. Problēmu netrūka.
“2009.gada beigās sākām nopietni strādāt, ar katru gadu apjoms palielināts teju dubultā. Tiek meklēti jauni tirgi. Tas, protams, prasa laiku, līdz pat diviem gadiem. No tā, ko pērn ieguldījām izstādēs, darbinieku mācībās,
atdevi jutīsim varbūt šogad, ticamāk nākamgad,” domās dalās uzņēmējs. Viņš arī atklāj, ka jaunās rūpnīcas celtniecībā ieguldīti vairāk nekā divi miljoni latu, no tā, kas te reiz bija, palicis viens angārs. Sākums nebijis viegls, lai tagad varētu teikt, ka ražotne attīstās, palielina apjomu, nav parādsaistību ar bankām.
“Kā visi
uzņēmumi Latvijā, jūtamies nesaprasti, valsts tik domā, kā palielināt slogu. Darbaspēka nodokļi par lieliem, investori ir skeptiski, ka nodoklis jāmaksā par dividendēm.
Ražošanas, tirgus un citas problēmas uzņēmēji atrisina paši, bet valsts attīstības politika ir politiķu rokās,” stāsta Normunds Sondors
un piebilst, ka šaubās, vai uzņēmēji jūtas stabilāk nekā pirms kāda laika. Igaunijā un Lietuvā uzņēmējiem slogs ir mazāks, bet visi taču ir vienā tirgū! “Konkurence līdz ar eiro ieviešanu saasināsies.
Eiro uzņēmumu neietekmēs, uzņēmēji jau tagad arī Latvijā savstarpējus norēķinus kārto eiro, bet strādājošo algas noteikti. Ja Igaunijā pirktspēja samazinājās par 20 procentiem, mums būs vairāk. Cilvēki atkal brauks prom. Mums nav rīku, lai darbinieku ietekmētu, ja cits maksā vairāk,” domās dalās uzņēmējs. Normunds Sondors stāsta, ka pārredzamā laikā kaimiņos vairs nestrādā vairākas firmas. 14 bijušās Lauktehnikas hektāros brīvu vietu netrūkst, bet strādā vēl tikai viena firma. “Uzņēmējdarbībai ļoti piemērota vieta stāv tukša. Taču zeme ir privātīpašums. Mēs
to nopirkām, bet ne katrs var to izdarīt. Ja esi nomnieks, attīstība ir apgrūtināta. Diemžēl tāda izveidojusies situācija,” saka līgatnietis un atzīst, ka novadā par attīstību tiek domāts nopietni. Augšlīgatne teritorijas plānojumā paredzēta ražošanai, pilsēta tūrismam.
“Lai piesaistītu investīcijas, pašvaldībai jāpiedāvā sagatavota vieta. Īpaši ārzemnieki nav gatavi ieguldīt infrastruktūrā, viņi te grib strādāt. Sabiedrība grib, lai viņi visu izdara, sakārto infrastruktūru, bet tā nenotiek,” klāsta SIA valdes priekšsēdētājs.
Uzņēmums gan rūpnīcā Līgatnē, gan celtniecībā dažādās valstīs nodarbina ap 80 strādājošo. Atšķirībā no daudzām citām firmām “Eco House international” Līgatnē ir ne tikai ražotne, bet arī kantoris. “No tirgus viedokļa droši vien būtu izdevīgāk, ja administrācija būtu Rīgā. Bet tad jau varēja rūpnīcu būvēt Rīgā. Arī tiem darbiniekiem, kuri tieši nav saistīti ar ražošanu, jāsajūt ražošanas elpa,” domās dalās Normunds Sondors.
Par darbaspēka trūkumu SIA valdes priekšsēdētājam pagaidām uztraukuma nav. “Paši mācām darbiniekus. Diemžēl augstskolu absolventiem praktisko zināšanu līmenis ir vājš, viņiem ir vispārējas iemaņas. Jaunieši ir radoši, grib strādāt, viņiem tikai jādod zināšanas. Un redzam, kā viņi izaug un pusotra, divu gadu laikā kļūst par profesionāļiem. Starp strādājošajiem diemžēl nav daudz līgatniešu,” pastāsta uzņēmējs un uzsver, ka patlaban Latvijā svarīgākais – nepieļaut vēl vienu aizbraukšanas vilni, jo jau ir profesijas, kuru pratēju nav, nozares, kurās katastrofāli trūkst strādājošo.
Uzņēmējs atzīst, ka sociālie pabalsti un valsts atbalsta politika bezdarbniekiem nodrošina nestrādājošos gandrīz tādā pašā līmenī, kā darba devēji darba ņēmējus.
Atšķirība starp pabalstiem un algu nav pārāk liela, ja vēl izdodas neoficiāli piestrādāt, tad var nopelnīt vairāk nekā oficiālā darbā.
“Uzņēmēji ir optimisti, jo nevar necerēt, ka būs labi, viņi rada tādu auru. Bet diemžēl dažreiz tā aura paliek melna,” saka Normunds Sondors un atzīst, ka pirms gadiem nekādi nevarējis iedomāties, ka reiz varētu kļūt par uzņēmēju.
Sarmīte Feldmane
Komentāri