Pārgaujas novada Stalbes pagasta zemnieku saimniecībā „Ārgaļi” šonedēļ sākās lielogu dzērveņu lasīšana. Saimnieks Aivars Eglītisar ražu ir apmierināts.
A.Eglītis jau astoņus gadus audzē lielogu dzērvenes. Darba pie tām ir daudz, audzētājiem jāapbruņojas ar pacietību, jo pie pirmās ražas ticis ceturtajā sezonā. „Ārgaļos” dzērvenes spaiņos birst līdz ar oktobra iestāšanos.
Kultivētās dzērvenes „Ārgaļos” audzē divu hektāru platībā. Lai nolasītu ogas, tiek rīkotas talkas, palīgā aicinot radus un draugus. „Lai purvā vieglāk orientēties, talcinieki ar aukliņu iezīmē lasīšanas teritoriju. Lasa dažādi, citam darbs sokas raitāk, citam lēnāk. Aptuveni trīs nedēļās lauks būs nolasīts, taču tas
atkarīgs arī no laikapstākļiem. Lietus laikā lasīšana nav patīkama,” norāda A.Eglītis. Šogad ražu vāc tikai ar rokām, bet citu gadu varēts ogas novākt ar kombainu. Saimnieks atminas, ka pērn tika savāktas gandrīz sešas tonnas ogu.
Ogu birums ir labs, bet tās esot sīkākas, turklāt nav vienmērīgi nogatavojušās. “Ziedēšana izstiepās līdz jūlija beigām – veselu mēnesi. Laikā, kad daļa ogu jau aizmetušās, citviet bija vēl ziedi. Uz viena kāta bija gan oga, gan zieds,” atminas audzētājs. Tagad negatavās ogas tiek atšķirotas un izžāvētas, pēc tam tās sasaldēs un izmantos sulas spiešanai. Tādā veidā var dabūt no ogas maksimālo sulas daudzumu. A.Eglītis zina, ka labākais veids, kā mājas apstākļos lietot ogas, ir ēst tās svaigas. Lai ogas būtu sulīgas un gaļīgas, tās jāsaliek maisiņos un jāsasaldē. Tad pēc pāris dienām tās var ņemt laukā no saldētavas un gardu muti notiesāt. „Uz galda ilgi šādas ogas nestāvēs,” piebilst A.Eglītis.
A.Eglītis ir iecerējis paplašināt dzērveņu stādījumus līdz pieciem hektāriem, sagatavošanas darbi jau ir uzsākti. Viņš saka, ka katram purvam ir savas īpatnības, tāpēc ir svarīgi atrast pareizo saimniekošanas veidu. Dzērveņu stādījumi jāsargā no salnām gan vasaras sākumā, gan rudenī. „Salnu laikā purvs īpaši jāuzmana, tad jādzīvo pa purvu. Pavasara salnas skādē ziedpumpuriem, rudenī jāsargā ogas, ja tās vēl nav gatavas,” stāsta dzērveņu audzētājs un skaidro, ka dzērvenāji no salnām tiek pasargāti, tos laistot.
Šoruden, visticamāk, laistīšana nebūs nepieciešama.
“Ārgaļi” ogas piegādā dzērveņaudzētāju kooperatīvam “Ziemeļoga,” kur tās izmanto pārstrādei. A.Eglītim ar kooperatīvu gadu gaitā izveidojusies laba sadarbība.
„Kooperatīva biedriem Pūrē tiek piedāvāta iespēja ogas arī uzglabāt. Tur dzērvenes glabājas līdz laikam, kad piegādātāji ir izlēmuši tās realizēt tirgū. Ja cena neapmierina, tad ogas uzreiz var arī nepārdot,” teic A.Eglītis un piebilst, ja nav ogu pārstrādes iespēju uz vietas, tad pašam nodrošināt ogu uzglabāšanu neatmaksājas.
Latvijā kultivēto dzērveņu audzētāji ir gana mazi spēlētāji kopējā tirgū. A.Eglītis saka, pat ja visi kooperatīva biedri pārdotu dzērvenes vienviet, tad kopā sanāktu ap 200 tonnu.
Priekuļu novada
Mārsnēnos nepilna hektāra platībā lielogu dzērvenes audzē Iveta Tetere, sadarbojoties ar Andreju Kuzņecovu. I.Tetere saka, ka ogu lasīšana uzsākta jau septembra vidū un šonedēļ tā tikšot pabeigta. Viņa vērtē, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu raža padevusies nedaudz mazāka. „Šogad dzērveņu ražība bija vidēja, taču ne slikta. Grūti gan pateikt iemeslus,” stāsta I.Tetere. Viņa arī atzīst, ka saules trūkuma dēļ ogas šogad nogatavojušās nedēļu vēlāk, nekā aizvadītajā gadā.
Kad ogas nolasītas, tās vēl turpina nogatavināt kastēs. Mārsnēnos audzētās dzērvenes tiek realizētas Cēsu tirgū un gadatirgos, tāpēc par noietu nav jāsūdzas, arī radi un draugi zina, kur audzētājus uzmeklēt. Iveta lēš, ka savvaļas dzērvenes jau daudzviet nolasītas, bet dzērveņu audzētavās vēl kādu laiku varēšot tikt pie ogām.
Kooperatīva “Ziemeļoga” vadītāja Zanda Brālīte norāda, ka lielogu dzērveņu raža šogad ļoti laba, cenas tiek prognozētas pagājušā gada līmenī. „Iepirkuma cena svārstās no 1,20 līdz diviem latiem par kilogramu atkarībā no ogu kvalitātes. Protams, veikala uzcenojums ir katra tirdzniecības tīkla ziņā,” atzina Z.Brālīte. Viņa stāsta, ka kooperatīva ogas tiks pārdotas ogu un augļu pārstrādes uzņēmumā “Puratos Latvia”. “Ziemeļogā” apvienojušies vairāk nekā desmit dzērveņu audzētāju, taču Latvijā pavisam to esot vairāk. Daudzi no tiem nedomā par biznesu, bet aizraujas ar ogu audzēšanu vaļasprieka līmenī.
Patlaban Latvijā dzērveņu stādījumi aizņem aptuveni simtu piecdesmit hektārus, lielākajās saimniecībās purva ogas audzē ap 30 hektāru platībā. Z.Brālīte novērojusi, ka kultivēto dzērveņu audzētājiem katru gadu piepulcējas pa kādam entuziastam. Kooperatīva vadītāja uzsver, ka, uzsākot šo biznesu,
jārēķinās ar lieliem kapitālieguldījumiem, kas ne katram pa kabatai.
Ilze Fedotova
Komentāri