Starptautiskā sieviešu diena ir starptautiska sieviešu solidaritātes diena, ko vairāk vai mazāk svin lielā daļā valstu.
Šī diena veltīta visām sievietēm, neatkarīgi no to sociālā vai bioloģiskā statusa, tikai tāpēc, ka viņas ir sievietes (Mātes diena ir veltīta tikai sievietēm mātēm, Svētā Valentīna diena – mīlētājiem).
Saskaņā ar iesakņojušos mītu, 8. martu kā sieviešu solidaritātes cīņā par sieviešu tiesībām dienu sākuši svinēt pateicoties 1857. gada 8. marta notikumiem Ņujorkā. Tad ielās izgājušas sašutušās tekstilrūpniecībā strādājošās sievietes protestēt pret pārlieku smagajiem darba apstākļiem, pārlieku ilgo darba dienu un neadekvāti mazo samaksu par darbu. Policija demonstrāciju esot izklīdinājusi ar šāvieniem, vairāki desmiti protestētāju nogalinātas vai ievainotas. Savukārt kreisās partijas visā pasaulē šos notikumus sākušas pieminēt – sākumā kā sēru dienu, pēc tam kā sieviešu solidaritātes dienu.
Vēsturniekiem nav izdevies rast pierādījumus, ka kas tāds Ņujorkā 1857. gada 8. martā būtu noticis. Mīts radās XX gs. 60. gados PSRS, lai piesaistītu Starptautisko sieviešu dienu šajā valstī valdošajai ideoloģijai.
Pirmo reizi Sieviešu dienu sāka svinēt ASV – 1909. gadā Amerikas sociālistiskā partija izsludināja februāra pēdējo svētdienu par Nacionālo sieviešu dienu. To svinēja līdz 1913. gadam.
1975. gadā ANO saistībā ar Starptautisko sieviešu gadu 8. martā sāka svinēt Starptautisko sieviešu dienu. 1977. gadā ANO Ģenerālā Assambleja ar rezolūciju № A/RES/32/142 ieteica dalībvalstīm katru gadu (datumu izvēloties atbilstoši vietējai kultūrai un paražām), svinēt Cīņas par sieviešu tiesībām un Apvienoto Nāciju organizācijas starptautiskā miera dienu, ko ANO piesaistīja 8. martam.
Līdz 2008. gadam Latvijā Starptautisko sieviešu diena nesvinēja ideoloģisku apsvērumu dēļ, saistot to tikai un vienīgi ar PSRS okupācijas mantojumu, tomēr kopš 2008. gada tā oficiāli atzīta par atzīmējamu dienu, taču ne brīvdienu. Tradicionāli 8. martā sievietes tiek sveiktas ar ziediem un laba vēlējumiem.
Latvijā pret 8.martu kā svinamiem svētkiem pozitīva attieksme ir 91% respondentu
91% respondentu pret 8.martu kā svinamiem svētkiem ir pozitīva attieksme, savukārt pārējie 9% šo dienu neuzskata par ievērības cienīgu, liecina uzņēmuma “Elkor” veiktā aptauja.
Sievietes tika aptaujātas par iecienītākajām dāvanām. Aptaujā varēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus. Vairāk nekā puse aptaujāto sieviešu kā gaidītākos uzmanības apliecinājumus šajā dienā minējušas ziedus, savukārt nedaudz vairāk nekā 34% atzinušas, ka viņas iepriecinātu rotaslietas.
Nepilna ceturtā daļa aptaujāto sieviešu 8.martā kā dāvanu vēlētos saņemt kādu parfimērijas izstrādājumu, stilīgu apģērbu vai veļu, savukārt 13% vēlas gardumus un tikpat daudz – ceļojumus. Aplūkojot līdzīgu iepriekšējos gados veiktu aptauju rezultātus, aptaujas veicēji secina, ka daiļā dzimuma pārstāvju gaume attiecībā uz kārotajām dāvanām ir diezgan noturīga.
44% aptaujāto vīriešu atzinuši, ka savu mīļoto iepriecināšanai saistībā ar 8.martu būtu gatavi izdot no 40 līdz 50 latiem, ieskaitot svētku maltīti. Aptuveni vienāds respondentu īpatsvars – nepilna piektā daļa – atklāja, ka svētkos rēķinās ar izdevumiem 10-30 vai 30-40 latu robežās, bet katrs desmitais aptaujātais stiprā dzimuma pārstāvis būtu gatavs maku pavērt vēl plašāk, tēriņiem atvēlot vairāk nekā 50 latus. Pārējie respondenti nav varējuši nosaukt summu, kuru būtu gatavi izdot, bet summu līdz desmit latiem nav minējis neviens aptaujātais.
Aptauja par iecienītākajām dāvanām tika veikta gan interneta vidē, gan klātienē dažādās Rīgas pilsētas daļās laikā no 18.februārim līdz 2.martam. Tajā piedalījās 468 respondentes. Savukārt par svētkiem plānotajiem izdevumiem atbildes klātienē snieguši 257 vīrieši.
Pēc LETA
Komentāri