Lai runātu par labklājības sfēru Vecpiebalgas novadā, “Druva” uz priekšvēlēšanu sarunu aicināja deputātu kandidātus. No saraksta “Novada attīstībai” sarunā piedalījās Anna Caunīte, no saraksta “Jaunajam novadam” – Aldis Glāzers, deputātu kandidātu sarakstu “Novads” pārstāvēja Aivars Avens, “Ratiņš” – Marija Supe, “Mēs Piebalgai” – Ivars Sakss.
“Druva” katram kandidātam lūdza komentēt un analītiski vērtēt vismaz dažus priekšvēlēšanu programmās ierakstītos veicamos darbus, kas uzlabotu iedzīvotāju sociālo drošību. Jāpiebilst, ka būtisku atšķirību piecu sarakstu priekšvēlēšanu programmu sociālo jautājumu sadaļā nav, bet ir interesanti akcenti.
Deputātu kandidātu saraksta “Novads” priekšvēlēšanu programmā sociālās jomas sadaļā ir rakstīts – meklēt reālu pielietojumu vēsturiskajām ēkām, maznodrošinātās ģimenes pašvaldībai jāatbalsta arī finansiāli, bet jārod iespēja pašiem apstrādāt zemi, skolēniem jāstrādā vasarās. Komentē “Novada” deputāta kandidāts Aivars Avens:
– Pašvaldībai jāatbalsta veci cilvēki, ģimenes ar bērniem, īpaši tās, kurās ir viens apgādnieks, un jāpalīdz meklēt darbu darbaspējīgajiem. Pašvaldība var atbalstīt ar tehniku zemes apstrādē, un to iesaka arī zemniekiem, individuālā darba ņēmējiem. Šāda praktiska palīdzība ir abpusēji izdevīga. Ja vēl pērn arī laukos šķita, ka burkānu, kartupeli un bieti vajag nopirkt veikalā, tagad cilvēki rēķina. Iepriekš mums pietrūka informācijas, cik izdevīgi, sadarbojoties ar Nodarbinātības valsts aģentūru, ir bērnus mudināt strādāt pie uzņēmējiem, zemniekiem vasarās. Es domāju, ka šovasar darbs bērniem būs, jo zemnieki ir atsaucīgi.
Jādomā arī par sociālā centra izveidi, jo tas, kurš darbojas Vecpiebalgas doktorātā, ir vajadzīgs visa pašreizējā rajona iedzīvotājiem. Kur izvietot savus cilvēkus, kuri kļūst nevarīgi un spiesti uz vietu pansionātos gaidīt pat gadu? Iedzīvotāju dzīvošana pansionātos ļoti dārgi izmaksā pašvaldībai, tāpēc labāk, ja savējiem palīdzību varam nodrošināt uz vietas. Ja pašvaldībā esošajās vēsturiskajās celtnēs būs brīvas telpas, ja tādas būs arī skolā, tad mums tās būs racionāli jāizmanto, domāju, ka tās var izmantot tieši sociālo pakalpojumu nodrošināšanai.
Deputātu kandidātu saraksta “Jaunajam novadam” priekšvēlēšanu programmā sociālās jomas sadaļā ir ierakstīts, ka jaunajā novadā jāizveido sociālais dienests, jāatbalsta dienas aprūpes un krīzes centra izveide, jāmeklē iespējas, lai novadā būtu sociālā māja vai pansija vientuļajiem un invalīdiem. Komentē “Jaunajam novadam” deputāta kandidāts Aldis Glāzers:
– Uzskatu, ka pašvaldībai aizvien vairāk būs sociālu rūpju un nāksies atbalstīt ģimenes ar bērniem, pensionārus, cilvēkus ar invaliditāti. Tajā pašā laikā varu vērtēt – ir problēmas, kuru risināšana bija jāuzņemas valstij, nevis jāliek uz pašvaldību pleciem. Runa ir par vientuļajiem pensionāriem, kuri mazo pensiju dēļ nespēj nodrošināt sevi vecumdienās, viņi nespēj arī samaksāt par sociālajiem pakalpojumiem, piemēram, vietu sociālās aprūpes centrā. Lielākā izmaksu daļa jāsedz pašvaldībai. Tā ir liela problēma, tāpēc jau strādājam, tiek realizēti projekti. Aprūpes centram, kas darbosies doktorātā, ir uzlikts jauns jumts, ir ērtas telpas pirmajā stāvā, izveidosim krīzes istabas. Jāplāno, ka pakalpojumi būs vajadzīgi visa novada iedzīvotājiem, tāpēc šāda tipa iestādes pašvaldībā jāizveido. Tam ir finansējums, esam piesaistījuši Eiropas līdzekļus.
Deputātu kandidātu saraksta “Novada attīstībai” priekšvēlēšanu programmā labklājības un veselības aprūpes sadaļā ir ierakstīts, ka jānodrošina iedzīvotājiem medicīnas speciālistu pieejamība, jāveido mobilie veselības aprūpes punkti, jānodrošina iedzīvotāju nokļūšana novada centrā. Komentē “Novada attīstībai” deputāta kandidāte Anna Caunīte: – Riska grupa jau ir ieprogrammēta, tās ir ģimenes, kurās aug bērni. Absurds – valsts ir gatava maksāt bērnu namiem, bet ne atbalstīt vecākus, kuri bērnus audzina, par dzīvi cīnās. Valsts politika ir nepareiza, un pašvaldība tagad spiesta tās sekas lāpīt. Arī Kaives pagasts ir iesniedzis projektus ERAF krīzes un dienas centra izveidei. Ja līdzekļus piešķirs, veidosim. Domāsim arī, kā nodrošināt mobilos pakalpojumus sociālajā un arī veselības aprūpē, jo transporta jautājums ir samilzis. Kā iedzīvotājiem nokļūt pie sava ģimenes ārsta? Ar Vecpiebalgu mums nav satiksmes, bet cilvēki ir pierakstījušies pie ārstiem Skujenē, Vecpiebalgā, Ērgļos. Tāda ir rajona mazo robežpagastu ikdiena, tāpēc iedzīvotāji ir lielā neziņā, kāda būs dzīve rudenī jau jaunajā novadā. Kaive ir un paliks novada nomale, tāpēc būtiski, lai novadā tiktu izstrādāta vienota sociālās palīdzības sistēma.
Deputātu kandidātu saraksta “Mēs Piebalgai” priekšvēlēšanu programmā sociālā darba sadaļā ir ierakstīts, ka iedzīvotāji vairāk jāinformē par sociālajiem jautājumiem, jāpiesaista sfērai investīcijas un jāpilnveido pabalstu piešķiršanas kārtība. Komentē “Mēs Piebalgai” deputāta kandidāts Ivars Sakss:
– Ja cilvēks nezina, ko gribēt, tad viņam nav iespēju savas problēmas risināt. Ir nepieciešama informācija, tāpēc uzsveram, ka dažādos veidos tai jānonāk līdz klientam – bukletos, avīzē, arī ejot pie klientiem un runājot. Esam arī pārliecināti, ka nodarbinātības jautājums jārisina, tad būs mazāk problēmu, bet nav pašvaldības spēkos radīt jaunas darba vietas, varbūt minimāli. Visu pakalpojumu pieejamība būs atkarīga no pašvaldību finansiālajām iespējām. Dzērbenē infrastruktūra ir sakārtota, tāpēc arī radušās lielās parādsaistības, bet uzskatām, ka līdzekļi tagad vajadzīgi arī, lai nodrošinātu sociālos pakalpojumus mājās. Mazai pašvaldībai nebija daudzi jautājumi pa spēkam, tagad novadā būs vairāk iespēju. Sociālie pabalsti ir īslaicīgs atspaids, tāpēc uzsveru, ka iedzīvotājiem ir daudz jāzina par iespējām, jābūt informētiem, līdzdarbība būs svarīga.
Deputātu kandidātu saraksta “Ratiņš” priekšvēlēšanu programmā par sociālo sfēru runāts katra novada iedzīvotāja labklājības kontekstā, pieminot izglītības, kultūras pieejamību un sabiedriskās aktivitātes. Komentē “Ratiņa” deputāta kandidāte Marija Supe:
– Sociālā sfēra ir labklājības jautājums, kas skar jebkuru cilvēku. Pašvaldībai tam ir jābūt prioritātei. Sociālie jautājumi ļoti aktuāli, man gribētos teikt, ir visiem mūsu iedzīvotājiem, bet, ja jānosauc iedzīvotāju grupas, par kurām pašvaldībai jāuzņemas vislielākā atbildība, tās ir bērni, jaunās ģimenes un sirmgalvji. Bez bērniem, bez jauniem iedzīvotājiem neviena pašvaldība un vara nebūs vajadzīga, bet vecie, mūžu nostrādājušie ir jāciena un jāļauj padzīvot saulītē. Cik pašvaldība var palīdzēt? Jāsniedz informācija, pašvaldībai jāatbalsta nevalstiskās organizācijas. Tajās rodas labas un realizējamas idejas.
Pabalsts ir tikai ūdensglāze, kas izlieta, lai apdzēstu ugunskuru. Pabalstu nedrīkst jaukt ar sociālo darbu, kas ir jānodrošina ļoti augstā kvalitātē. Tāpēc mans galvenais uzstādījums – šajā jaunajā domē nevienu darbinieku nedrīkst pieņemt darbā bez atbilstošas izglītības uz pazīšanās pamata. Sociālajā darbā īpaši jāstrādā cilvēkiem, kuriem šis darbs ir aicinājums. Vecs, bet joprojām iedarbīgs ir lozungs – daudz izšķir kadri. Kāds sociālais darbinieks mums vajadzīgs? Tāds, kurš gandrīz neiziet no kabineta, vai tāds, kurš dienā paspēj izrunāties ar 20 cilvēkiem? Viņš varbūt visiem neiedos latu, bet būs bijis blakus, devis padomu. Par šādiem risinājumiem es iesaku domāt, jo citādi ne tikai labklājības, bet arī citās jomās elementāras lietas apstājas, trūkstot interesei un kompetencei.
Komentāri