Mājokļu jomā būtiska problēma ir dzīvojamo māju lielais enerģijas patēriņš. Salīdzinot ar ES valstīm, Latvijā no 1946.–1990.gadam celtie mājokļi (sērijveida) ir zemākas kvalitātes un ar zemu siltumnoturību. 71% Latvijas iedzīvotāju dzīvo tieši šādos mājokļos. Tādēļ nepieciešams veikt māju renovāciju, lai samazinātu energoresursu patēriņu un līdz ar to kaitīgo CO2 izmešus atmosfērā, kas rodas, ražojot siltumenerģiju. Lai gan valmierieši līdz šim bijuši vieni no aktīvākajiem mājokļu siltināšanā, joprojām ir daudzi namu, kam siltumzudumi ir ievērojami, kas atspoguļojas ikmēneša rēķinos par patērēto siltumenerģiju. Sava veida „dāvana” ir pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanai. Arī SIA „Valmieras Namsaimnieks” jau pērn mudināja iedzīvotājus domāt par
šīs naudas apgūšanu, šogad jaunu veidolu iegūs jau pirmās mājas, kuru iemītnieki bijuši aktīvāki. Par siltināšanas projektu īstenošanu stāsta SIA „Valmieras Namsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Valdis Jēgers.
-Kādas aktivitātes veiktas SIA „Valmieras Namsaimnieks” attiecībā uz daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanu?
V.J.: -2010.gadā SIA „Valmieras Namsaimnieks” ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru noslēdzis desmit līgumus par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanu Valmierā. Iepirkuma procedūras par darbu veikšanu pēc ilgstošām sarunām ar Iepirkuma uzraudzības biroju noslēgušās piecām mājām. Šajā sezonā, tiklīdz to atļaus laika apstākļi, siltināšana noteikti tiks uzsākta Gaides ielā 1, A.Upīša ielā 4, Kr.Valdemāra ielā 3, Rīgas ielā 3, A.Upīša ielā 1b. Pašlaik izsludināts konkurss par G.Apiņa ielas 22.nama, kā arī mājas Annas iela 8 un Alejas iela 3 renovāciju. Tuvākajās dienās tiks izsludināts iepirkums daudzdzīvokļu māju Rīgas ielā 26, Garā ielā 2, Gaujas ielā 11 renovācijas darbu veikšanai. Vēl vairāk nekā desmit namu iedzīvotāji, to vidū, Rīgas ielas 16, Purva 11, kā arī Jumaras 195-2 un V.Baloža ielā 20, uzsākuši aktivitātes siltumnoturības projekta īstenošanai.
-Kāpēc namu siltināšana nenorit tik raiti kā dažkārt iedzīvotāji to vēlētos?
V.J.: – SIA „Valmieras Namsaimnieks” ir pašvaldības kapitālsabiedrība, līdz ar to, saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, pakļaujas iepirkuma procedūru veikšanai. Tas ir laikietilpīgs, taču caurspīdīgs process. Taču tas ir garants, ka procedūra ir godīga un darbs tiks paveikts kvalitatīvi par iespējami zemāko cenu.
– Kā vērtējama iedzīvotāju izpratne par nepieciešamību veikt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus?
V.J.: -Ja iedzīvotāju izpratne un vēlme ko mainīt vai uzlabot vēl pirms gada nebija pārliecināti, tad šī ziema būs devusi grūdienu. Un ne tikai valmieriešiem, bet arī citviet Latvijā. Tāpēc varētu pieaugt pieteikumu skaits ERAF finansējuma apgūšanai daudzdzīvokļu māju siltināšanai.
– Kādas problēmas daudzdzīvokļu namu stāvoklī „izgaismoja” šī ziema?
V.J.: -Mājas energoefektivitātes spogulis ir lāstekas. Un šī ziema visai redzami norādīja, kuros namos siltums patēriņš nav pareizs. Sniegs 20-30cm ir ļoti laba siltumizolācija ēku jumtiem. Taču tam kūstot, veidojas lāstekas. Kāpēc? Bēniņos ir kanalizācijas un virtuves ventilācijas sistēmu atveres, nesiltināts bēniņu pārsegums, slikti izolētas centrālapkures un siltā ūdens caurules, kas rada
siltuma padevi šajā telpā tieši zem jumta seguma. Tiklīdz gaiss bēniņos sasilst virs 0º C, sākas sniega
apkšējā slāņa kušana. Savukārt kušanas ūdeņi nonāk aukstā notekā, kur sasalst un rodas lāstekas un daļa sniega kušanas ūdeņu caur ēkas sienām un pārseguma paneļu kanāliem iekļust augšējo stāvu dzīvokļos. Šajās situācijas risinājums ir jumta pacelšana, lai nodrošinātu gaisa kustību bēniņu telpās. Un, protams, efektīva siltināšanas pasākumu kompleksa īstenošana.
-Kādi ir būtiskākie ieguvumi no mājokļu siltināšanas?
V.J.: -Būtiskākā mājokļu siltināšanas programmas efekts atspoguļojas katra iedzīvotāja maciņā- renovēto māju apkures rēķini samazinās par 30-50%. Pievienotā vērtība ir
mājokļa vērtības un komforta līmeņa paaugstināšanās. Lai gan valmierieši līdz šim bijuši vieni no aktīvākajiem namu energoefektivitātes pasākumu veikšanā, jādomā, ka šī ziema būs likusi sarosīties arī līdzšinējiem skeptiķiem, un ERAF finansējums varētu tik apgūts enerģiskāk nekā līdz šim. Tāpēc aicinu iedzīvotājus nesnaust un lemt par siltināšanas projekta īstenošanu. Šaubu gadījumā labs piemērs būs pērn Valmierā nosiltināto māju Gaujas ielā 13 un Beātes ielā 25A (veica biedrība „Beātes 25” pašu spēkiem) iedzīvotāju viedokļi par dzīvi pēc ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas. Būtiski ir pieminēt, ka 2011.gada martā stāsies spēkā grozījumi 2009.gada 10. februāra Ministru kabineta noteikumos Nr.138, kuri regulē Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitāti „Dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”. Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā ERAF līdzfinansējumu varēs pretendēt arī pirmskara laikā būvētās ēkas, kā arī tiks atcelts iepriekš noteiktais minimālais 20 punktu slieksnis. Attiecīgi, arī mājām ar nelielu dzīvokļu skaitu, kuras atrodas teritorijās ar augstiem attīstības indeksiem, būs iespējams pretendēt uz atbalstu sava mājokļa renovācijai. Papildus informācija par aktivitāti lasāma internetā ww.liaa.lv. Tāpat arī SIA „Valmieras Namsaimnieks” speciālisti sniegs konsultācijas un palīdzēs sagatavot projekta iesniegumu.
Inese Kazuša
Komentāri