Pagājušais gads Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā nebija viegls. Ievērojami tika samazināts institūta finansējums, tādēļ nācās samazināt izdevumus, kā arī darbinieku skaitu. Par spīti tam kartupeļu, graudaugu, zirņu un zālāju selekcija un ražošana turpinājās, turklāt ar panākumiem. Tāpat turpināta arī dalība projektos. Priekuļu laukaugu selekcijas institūta direktora vietas izpildītāja Arta Kronberga vērtē, ka finansiāli sarežģītais laiks mudina meklēt jaunus risinājumus un iespējas.
A. Kronberga uzsver, ka institūtā strādā pieredzējušu, zinošu un azartisku zinātnieku un ražošanas speciālistu kolektīvs: „Finansējums selekcijas darbā ir ļoti minimāls. Būtībā to veicam uz entuziasma pamata. Uzskatu, ka selekcijai jābūt, ir jārada jaunas šķirnes, kas ir atbilstošas tieši Latvijas apstākļiem. Daudzkārt pierādījies, ka ārzemju šķirnes zemniekus mēdz pievilt. Pērn hibrīdo rudzu šķirnes izauga slikti. Daudzi zaudēja ražu tieši tādēļ, ka audzēja nepārbaudītas, vietējiem apstākļiem neatbilstošas šķirnes. Bet mūsu radītā šķirne ‘Kaupo’, lai gan nav tik augstražīga kā hibrīdās, katru gadu nodrošina pietiekami augstu un stabilu ražu, tas ir būtiski.
Speciālisti tiešām strādā ar lielu entuziasmu un atdevi, taču diemžēl no valsts puses selekcijas darbs netiek finansēts. Zinātniekiem bāzes finansējums šogad ir mazāks nekā pērnā gada sākumā, bet lielāks nekā pērn gada vidū, kad tas būtiski tika samazināts. Iespēja piedalīties projektos arī šogad ir mazāka. Agrāk Zemkopības ministrija piešķīra naudu tieši lauksaimniecībā nozīmīgiem zinātniskiem pētījumiem, šogad šāda nauda iedalīta ļoti maz.
Mīnuss mūsu institūta darbībai ir arī tas, ka sēklaudzēšanas sistēma valstī būtībā ir sagrauta. Selekcionārs izveido šķirni un to pārdod – par izaudzēto sēklu zemnieks selekcionāriem maksā autoratlīdzību. Tā kā pēdējos gados sēklaudzēšana valsts līmenī netiek stimulēta, sēklaudzēšanas platības ir ļoti samazinājušās un attiecīgi arī mūsu ienākumi. Autoratlīdzība šķirnes izveidotājam pienāktos arī tad, ja zemnieks iesēj šķirni ražošanas sējumos, neveicot sēklaudzēšanu. Kaut arī likumdošanā šāds normatīvs ir iestrādāts, nav paredzētas sankcijas par tā neizpildi, protams, lielākā daļa ražotāju visiem spēkiem cenšas no šī maksājuma izvairīties.” Direktora vietas izpildītāja skaidro, ka tas ietekmē selekcionāru darbu. Ja institūta kasē ienāktu autoratlīdzību nauda, būtu iespējams šos līdzekļus ieguldīt selekcijas darbā.
Kā lielu veiksmi A. Kronberga vērtē institūtā izstrādātā projekta „Videi draudzīgu un ilgtspējīgu laukaugu šķirņu selekcijas tehnoloģiju izstrāde, pilnveidošana un ieviešana praksē” atbalstu Eiropas Sociālā fonda programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” aktivitātē „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei”. No vairāk nekā 160 iesniegumiem apstiprināti tikai 35 projekti, arī Priekuļu laukaugu selekcijas institūts guva finansējumu. A. Kronberga skaidro, ka tas finansiāli ir būtisks atspaids, jo daļa zinātnieku un tehnisko izpildītāju algas pašlaik tiek segtas tieši no šī projekta līdzekļiem.
Vairāk par Priekuļu laukaugu selekcijas darbu, veiksmēm un grūtībām lasiet laikraksta „Druva” šodienas numurā.
Māra Majore – Linē
Komentāri