Salīdzinot ar 2010.gadu, kad darba spēka tirgus Baltijas valstīs piedzīvoja viszemāko nodarbinātības līmeni, nodarbināto cilvēku skaits ir palielinājies visās trīs Baltijas valstīs – nodarbinātība ir atguvusies par 11% Igaunijā, par 7,7% – Latvijā un par 5,9% Lietuvā, liecina jaunākais “SEB bankas” Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats. “2011.gads izrādījās labāks, nekā gaidīts Baltijas valstu ekonomikām, kā rezultātā tās sevi apliecināja kā visstraujāk augošās ekonomikas Eiropas Savienībā. Spēcīgā ekonomikas izaugsme un to pavadošais ārējais pieprasījums, kā arī iekšējais patēriņš veicināja investīcijas un pozitīvi ietekmēja darba tirgu. 2011.gadā nodarbināto cilvēku skaits palielinājās visās trīs Baltijas valstīs – Igaunijā nodarbinātība pieauga par 6,7%, savukārt Lietuvā un Latvijā tā palielinājās par attiecīgi 3,1% un 2%,” šodien preses konferencē skaidroja “SEB bankas” sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Tiesa, lai gan nodarbinātība ir palielinājusies, tā joprojām atrodas daudz zemākā līmenī nekā pirms krīzes – pašreizējais nodarbinātības līmenis Latvijā un Lietuvā ir salīdzināms ar 2002.-2003.gadu. Savukārt Igaunija jau ir atguvusi 60 000 no 107 000 krīzes laikā zaudēto darbavietu, sacīja Rudzītis. Lielāka ekonomiskā aktivitāte un darba vietu radīšana, kā arī emigrācija atspoguļojas bezdarba statistikā. Laika posmā no 2010.gada pirmā ceturkšņa, kad darba meklētāju skaits sasniedza augstāko punktu, līdz 2011.gada ceturtajam ceturksnim lielākais bezdarbnieku skaita samazinājums tiks reģistrēts Igaunijā, kur darba meklētāju īpatsvars samazinājās par 8,4 procentpunktiem, Latvijā – par 6,2 procentpunktiem, bet Lietuvā pēdējo sešu ceturkšņu laikā bezdarbs samazinājās par 4,4 procentpunktiem. “Tas gan nenozīmē, ka arī šogad bezdarba līmenis turpinās samazināties šādā pašā tempā visās Baltijas valstīs. Sagaidāms, ka Latvijā un Lietuvā bezdarba līmenis turpinās kristies, nostabilizējoties 14% līmenī, taču, ņemot vērā Igaunijas statistiku, kas 2011.gada pēdējā ceturksnī uzrāda būtisku samazinājumu jauno darba vietu skaitā un nelielu pieaugumu bezdarba līmenī, darba tirgus dinamika šogad varētu būt mazāk pozitīva,” secina Rudzītis. Rudzītis to skaidro ar Baltijas valstu, īpaši Lietuvas un Igaunijas, lielo atkarību no eksporta tirgiem, kur ārējā pieprasījuma samazināšanās dēļ šogad palēnināsies ekonomiskā izaugsme. NOZARE.LV
Komentāri