Saglabājoties augstam bezdarba līmenim un samazinoties iedzīvotāju ienākumiem, arī 2010.gadā Valmierā turpināja palielināties to cilvēku skaits, kuri pēc palīdzības vērsušies Valmieras Sociālajā dienestā, informēja Valmieras pašvaldības pārstāve Elīna Neimane.
Apkopotā informācija liecina, ka kopš gada sākuma trūcīgas ģimenes statuss Valmierā piešķirts 782 ģimenēm – par 186 ģimenēm vairāk nekā pērn. Ja ekonomiskā situācija neuzlabosies, ģimeņu skaits varētu turpināt pieaugt arī nākamgad, prognozē Valmieras Sociālā dienesta vadītāja Iveta Liepiņa.
“Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, arī šajā gadā Valmieras Sociālajā dienestā pēc palīdzības vērsās daudz cilvēku, kuriem iepriekšējos gados pašvaldības palīdzība nebija nepieciešama. Būtiskākie iemesli, protams, ir darba zaudējums un ienākumu līmeņa samazināšanās,” par 2010.gadu sociālajā jomā stāsta Liepiņa.
Saasinājušās arī citas problēmas. “Ģimenēs, kurās ir nepilngadīgi bērni, parādās psiholoģiska rakstura problēmas un bieži vien vecāki vairs nevar tikt galā ar saviem bērniem. Daudzi nolaiž rokas, nerisina situāciju, un tas ir skumji. Šogad nemazinās problēma – skolas neapmeklēšana, īpaši pusaudžiem. Nemainīga problēma ir alkohols, tāpēc īpašu uzmanību pievēršam tam, kā tiek izlietota no pašvaldības saņemtā materiālā palīdzība. Vēl šogad izteikti var novērot, ka Valmierā arvien vairāk ienāk ģimenes no lauku reģioniem – ar dziļām sociālām problēmām, bez darba, bez naudas, ģimenes, kurās vecāki neinteresējas par bērniem, viņu vajadzībām, audzināšanu, līdz ar to aug arī krīzes centrā ievietoto bērnu skaits. Un skumjākais, ka viņu mērķis šeit ir nevis atrast darbu, bet gan tas, ka pilsētā ir iespēja saņemt lielākus pabalstus,” atzīst Liepiņa.
Valmieras Sociālajā dienestā pieprasītie materiālās palīdzības veidi nav būtiski mainījušies, taču pieaudzis izsniegto pabalstu apjoms. Šogad palielinājies garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta un dzīvokļa (apkures) pabalsta saņēmēju skaits. Palielinājies arī pieprasījums par uzturmaksas atlaidēm pirmsskolas izglītības iestādēs un pēc pabalstiem bērniem skolas gaitu sākšanai. Jaunums ir tas, ka pašvaldība sniedz materiālo palīdzību arī cilvēkiem ar kredītsaistībām, rūpīgi iepriekš izvērtējot ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas ienākumus.
Šogad Sociālais dienests no Bērnu un ģimenes centra “Pārgauja” pārņēma un turpina nodrošināt dienas centra pakalpojumus bērniem un jauniešiem ar garīga rakstura traucējumiem. Kā katru gadu, Valmieras Sociālais dienests sveica arī valmieriešus 90, 100 un vairāk gadu jubilejās. Kā stāsta Liepiņa, šogad vairāk nekā citus gadus izteikti daudz ir to valmieriešu, kas sasnieguši 100 un vairāk gadu.
Būtisks sociālā atbalsta veids šogad bija arī AS “Latvenergo” dāvināto elektrības karšu izsniegšana trūcīgām ģimenēm. Kopumā šādu atbalstu saņēma vairāk nekā 500 mājsaimniecības.
Analizējot nākamā gada tendences, Liepiņa skaidro, ka pilsētā turpinās pieaugt trūcīgu ģimeņu skaits, tādēļ arī pašvaldībai vairāk līdzekļu būs jāvelta savu iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanai. “Visdrīzāk, nākamajā gadā turpinās pieaugt GMI un dzīvokļa (apkures) pabalstu saņēmēju skaits. Rūpējoties par sniegto pakalpojumu operativitāti un efektivitāti, jau šogad Valmieras Sociālā dienesta sniegtās palīdzības sistēmā tika veiktas korekcijas. Saprotam, ka cilvēkiem svarīgi maksimāli ātri saņemt palīdzību, tādēļ no šī gada gan brīvpusdienas, gan uzturmaksas atlaides tiek piešķirtas, sākot ar nākamo darba dienu no brīža, kad vecāki Valmieras Sociālajā dienestā iesnieguši attiecīgu iesniegumu.”
Valmieras Sociālais dienests arī nākamajā gadā nodrošinās ne tikai materiālo sociālo palīdzību, bet pievērsīs uzmanību un veiks sociālo darbu ar ģimenēm, kurās saasinājušās ne tikai materiālās, bet arī sociālās problēmas, it īpaši ģimenēs, kurās ir nepilngadīgi bērni.
Dienests turpinās īstenot “Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas” un Valmieras pašvaldības kopīgi realizēto projektu “Ģimeņu stiprināšana un atbalsts Valmierā”. Projekta ietvaros Valmieras ģimenēm bez maksas tiek sniegtas dažādu speciālistu konsultācijas – sociālā darbinieka, sociālā rehabilitētāja, psihologa, psihoterapeita un citu speciālistu palīdzība, kā arī veikta bērnu emocionālās audzināšanas apmācība vecākiem. Tāpat izveidota atbalsta grupa vecākiem, kuri pabeiguši bērnu emocionālās audzināšanas apmācību, un darbojas atbalsta grupa augsta riska ģimeņu vecākiem.
Kopumā trīs gadu laikā atbalsts sniegts vairāk nekā 460 bērniem no 230 ģimenēm, kas nonākušas smagā situācijā.
LETA
Komentāri