Šovakar gulēt aiziesim vasarā, bet rīt lielākā daļa piecelsimies jau rudenī. Ceturtdien plkst. 6.09
sākas astronomiskais rudens. Rudens ir brīdis, kurā Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru virzienā no debess sfēras ziemeļpuslodes uz dienvidpuslodi. Šajā laikā diena ar nakti visos Zemes punktos ir vienādā garumā. Ziemeļu puslodē iestāsies astronomiskais rudens.
Latvieši visos laikos bijuši laika vērotāji. Skaidrs – kāds septembris, tāds marts. Koku dzeltēšana no apakšas uz augšu vēsta par lietainu rudeni. To apliecina arī augstu būvētie skudru pūžņi un tas, ka lapsenes un sirseņi meklē patvērumu sausās vietās.
Laika zīmju vērotāji cītīgi meklē sakarības. Ja gulbji prom dodas agri no rīta, būs agrs sals, ja vakarā – sals kavēsies. Esot pavisam droši, ka
trešajā dienā pēc gulbju aizlidošanas iestāsies nepārejošs sals, jo šie putni par dažām dienām apsteidz ziemu. Šogad ozolos ir daudz zīļu, arī pīlādžogu netrūkst. Tā ir zīme, ka būs
daudz sniega. Protams, līdz ziemai vēl tālu, vērošanai vēl priekšā daudzas iezīmjdienas, kad jāvēro laikapstākļi, arī Miķeļdiena, Mārtiņi.
Senie latvieši rudeni saista ar Miķeļa dienu – 29.septembri. Miķeļi svinēti kā ražas svētki, kuros godināts Jumis – auglības un pārpilnības simbols. Saskaņā ar ticējumiem, labībai šajā laikā bija jābūt nopļautai un savestai zem jumta.
Meteoroloģiskais rudens sākas tad, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili pazeminās zem +10 grādiem un beidzas aktīvas veģetācijas periods. Vidēji Latvijā tas notiek 25.septembrī. Vidzemes un Alūksnes augstienē meteoroloģiskais rudens iestājas visagrāk – parasti 18.septembrī.
Sarmīte Feldmane
Komentāri