Nepilnus divus gadus Ruckas muižā darbojas Kaspars un Ieva Gobas, kas veido šo vietu kā mākslas rezidenču centru. Divus iepriekšējos gadus tas aktīvi strādāja vasarā, šogad pasākumi notiks arī ziemā, un centra vadītāji domā, kā darīt šo vietu pazīstamāku iedzīvotājiem.
Iespējams, daudzi cēsnieki jau pamanījuši nule tapušo neparasto norādi Lapsu ielas un Vaives ielas krustojumā.
Ieva Goba stāsta, ka Ruckas muižas komandu uzrunājusi priekuliete Dace Zelča, kura Mākslas akadēmijā studēja vides mākslu: “Viņa stāstīja, ka bakalaura darbu gribētu veidot saistībā ar Cēsīm, varbūt mums esot kāda vajadzība. Lieliski saņemt šādu piedāvājumu no jauna cilvēka ar svaigām idejām. Dace dalījās pārdomās, ka tas, ko darām Ruckā, Cēsīs kopumā maz zināms, tāpēc Ruckas vārdu vajadzētu nest plašāk. Viņa pamanījusi arī to, ka nav norādes, kā nokļūt pie mums.”
D. Zelča savā bakalaura darbā izstrādāja veselu norāžu sistēmu, kopīgi tapa projekts “Ruckas iedzīvināšana Cēsu pilsētvidē” pašvaldības konkursam “Sabiedrība ar dvēseli”. Tas guva atbalstu, un par piešķirto finansējumu tapuši divi objekti. Viens no tiem ir minētā norāde, kam dots nosaukums “Ruckas skatpunkts”. Tā atgādina fotoaparāta skatu meklētāju, pakāpjoties un ielūkojoties tajā, paveras skats uz muižas kompleksu. Vēl projektā tapis mazāks objekts “Ruckas ziņnesis”, kas atradīsies Rožu laukumā, tajā varēs izlasīt informāciju par Ruckas mākslas rezidenču centra aktivitātēm.
I. Goba stāsta, ka Dace Zelča par bakalaura darbu saņēmusi novērtējumu “deviņi”: “Ir gandarījums, ka tas īstenots dzīvē, jo ļoti daudz studentu darbu paliek tikai uz papīra.”
Stāstot par ziemas sezonu, kas jau sākusies, I. Goba informē, ka pirmais pasākums aizvadīts un guvis lielu atzinību: “Mūsu rezidencē notika analogās fotogrāfijas meistarklase Andreja Granta vadībā, kam ieguvām finansējumu Vidzemes kultūras programmas konkursā, ko atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Vidzemes plānošanas reģions. Par saviem līdzekļiem izveidojām analogo fotolaboratoriju, un projekta finansējums ļāva tajā noorganizēt pirmo pasākumu. Zinājām, ka ir cilvēki, kam interesē analogā, melnbaltā fotogrāfija, taču nevarējām prognozēt, ka interese būs tik liela. Kaut arī pieteikšanās termiņš bija īss, netika veikta plaša reklamēšana, pieteicās trīs reizes vairāk interesentu, nekā plānots.”
Meistarklasē tapušās fotogrāfijas no nākamās nedēļas būs apskatāmas mākslas telpā “Mala”.
Notikusī meistarklase bijis labs sākums rezidenču centra ziemas sezonai, tagad tiek domāts par citiem pasākumiem. Šajā ziemā piedāvājums varbūt nebūs tik plašs kā vasarā, taču aktivitātes notiks. Līdztekus notiek video montāžas telpu remonts, jo pēc šī pakalpojuma ir pieprasījums.
I. Goba stāsta, ka netrūkst cilvēku, kuri meklē vietu, kur veikt savu filmu montāžu mierā un klusumā: “Montāža ir process, kam nepieciešams nodoties pilnībā, lai neviens un nekas neizsit no domas plūduma. Tāpēc cilvēki brauc prom no ierastajām vietām, lai nodotos šim procesam, un ceram, ka te būs tāda vieta. Gribam iekļūt pasaules apritē, lai par mums zinātu kā par mākslas rezidenču centru. Cilvēkiem ir interese par šādām rezidencēm, jo piedāvājums nav nemaz ļoti liels, bet jāpanāk, lai par mums zina. Viens no soļiem būs pieteikums Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā “Kultūra”, kas paredz arī atbalstu mākslinieku rezidenču centriem. Tas ļaus ieiet plašākā apritē.”
Komentāri