Raunas pagasta “Lejas Smurģos” pirms Ziemassvētkiem ciemiņu netrūkst. Gan vietējie, gan firmu pārstāvji brauc pēc svētku eglītēm.
“Kurš atbrauc, piedāvāju, lai iet uz lauku, izvēlas un pats arī zāģē,” saka saimnieks Laimonis Bite un piebilst, ka ir ļoti grūti stāstīt, cik kura eglīte skaista. Vispieprasītākās ir ap pusotru metru garas. “Lejas Smurģu” eglīšu laukā aug ne tikai Latvijā ierastās eglītes, bet arī Serbijas, Kanādas, melnās, baltegles, balzāmbaltegles. Katrai savs skaistums, skuju nokrāsa, arī skuju asums. Kanādas eglei skujas ir zilganzaļas, ar upeņu smaržu. Balteglēm, bet jo īpaši balzāmbalteglēm, siltumā tik ātri nebirst skujas. Bet Latvijā augušai eglītei ir tikai tai raksturīgais zaļums. Protams, retāk sastopamās egles arī tiek tirgotas par citu cenu.
“Ne jau katram ir mežs, kur nocirst eglīti. Un kaut katrs iedzīvotājs drīkst vienu nocirst valsts mežā, ja īsti nezini, var iekļūt nepatikšanās,” domās dalās Laimonis Bite un piebilst, ka šoziem Ziemassvētkos cilvēki rotās tās eglītes, kuras stādīta pirms septiņiem, astoņiem gadiem. Tolaik laukā vairākus gadus bija audzētas zemenes, vajadzēja stādīt kaut ko citu, jo ar lopkopību “Lejas Smurģi” nenodarbojās. Dāņi tieši tolaik zemniekus mudināja audzēt Ziemassvētku eglītes. Tad ne viens vien dažādos pagastos sastādīja izmēģinājuma dārzus. No ieceres citiem nekas neiznācis, jo pietrūka zināšanu. Laimonis Bite pēc profesijas ir mežkopis. “Ar to vien, ka eglīti iestādi, nepietiek. Kociņam jāveido galotnīte, vainags, nedrīkst ļaut ieaugt zālē. Katram stādiņam ik gadu vismaz pāris minūtes jāvelta,” pieredzē dalās eglīšu audzētājs un atklāj, ka ikdienā jākaro arī ar ienaidniekiem. Eglīšu laukam apkārt ir elektriskais gans. Sargā no stirnām. Ziemā daždien starp kociņiem pastaigājušās vairāk nekā desmit. Kaitējumu nodara arī peles un maijvaboles.
“Grūtos laikos, kā tagad, varu tirgot eglītes. Tā kā labi vien, ka pirms septiņiem gadiem iestādīju,” smej Laimonis Bite un piebilst, ka ne jau visas pusotrā hektārā augošās eglītes šogad iztirgos. Būs arī nākamgad. Vēl kuplākas un augumā lielākas.
Ziemassvētkos “Lejas Smurģos” kā vai ikvienā mājā tiek rotāta eglīte. “Tā jau ir – audzē, kop un nozāģē. Žēl, protams,” domās dalās Laimonis un atklāj, ka laikā, kad strādājis par mežsargu, mājās nekad nebijis skaistas eglītes. Žēl bijis zāģēt. Tagad gan atļaujoties arī mājai atvest kādu meža skaistuli. Ziemeļvidzemes virsmežniecības mežsaimniecības daļas vadītāja vietnieks Māris Zariņš ikvienam atgādina – ja kāds vēlas eglīti nocirst svešā mežā, tad noteikti jānoskaidro meža īpašnieks un jāsaņem viņa atļauja. Turklāt, ja vēlēsies cirst resnāku egli, kurai celma diametrs lielāks par 12 cm, būs nepieciešams arī ciršanas apliecinājums. Eglīti nekādā gadījumā nedrīkst cirst apstādījumos un jaunaudzēs. Vislabāk to darīt zem lielāka meža kokiem vai ceļu un grāvju trasēs.
Komentāri