LETA
Veselības ministrija (VM) rosinās šā gada rudenī visā Latvijā rīkot talku “Lauku atbalstam – skolēnu veselībai”, kuras laikā sadarbībā ar zemniekiem un ražotājiem daļa no novāktās augļu un dārzeņu ražas tiktu nodota skolām, aģentūru LETA informēja VM. Kā skaidro VM, šādā veidā bez finanšu līdzekļu ieguldīšanas būtu iespējams Latvijas skolās bez maksas izplatīt augļus un dārzeņus, uzlabojot skolēnu uztura paradumus.
Tāpat šodien notikušajā Uztura padomes sēdē tika nolemts aktualizēt sabiedrības veselības jomā jau izstrādātos normatīvos dokumentus un izstrādāt jaunus, kas būtu konkrēti vērsti uz bērnu un jauniešu veselības saglabāšanu, kā arī veicināt starpministriju sadarbību bērnu un jauniešu veselības izglītības jomā.
Ir nepieciešams uzlabot infrastruktūras izveidi, īpaši pilsētu skolās, kas nodrošinātu fizisko aktivitāšu pieejamību skolēniem. Veicinot sadarbību ar pašvaldībām un skolu direktoriem, ir nepieciešams domāt par skolu iekšējās politikas uzlabošanu attiecībā uz veselīga uztura nodrošinājumu un fizisko aktivitāšu iespējām skolās. Turklāt jāveicina visā sabiedrībā izpratne par bērnu un jauniešu veselības saglabāšanu, akcentējot veselīga uztura un fizisko aktivitāšu nozīmi, uzsvēra padomes locekļi. Iepriekš minētie lēmumi tika pieņemti, jo Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) padomes locekļiem prezentēja 2008.gadā veiktā bērnu antropometrisko paradumu pētījuma rezultātus, kurā tika secināts, ka ievērojamai daļai – 21,5% – pirmās klases skolēnu Latvijā ir liekā ķermeņa masa un aptaukošanās. Arī nepietiekams svars ir samērā plaši izplatīta problēma, tas ir, 10,5% gadījumu. Kā ziņots, pētījuma rezultāti liecina, ka aptaukošanās īpatsvars zēniem septiņu un astoņu gadu vecumā ir ievērojami lielāks nekā meitenēm šajā vecumā, sasniedzot attiecīgi 24,5% un 18,4%, un lielākais bērnu ar lieku ķermeņa masu īpatsvars ir Rīgā un citās lielajās pilsētās. SVA speciālisti uzsver, ka Rīgā un citās lielajās Latvijas pilsētās ir veselīgam dzīvesveidam visnelabvēlīgākā vide, jo bērnu ar lieku ķermeņa masu ir ievērojami vairāk nekā citur Latvijā. Piemēram, Rīgā 33% pirmās klases zēnu un 20% meiteņu ir liekā ķermeņa masa, ieskaitot aptaukošanos. Tas liecina, ka Rīgas bērniem ir mazāk fizisko aktivitāšu nekā lauku bērniem un ir kalorijām bagātāks uzturs. Pētījumā noskaidrots, ka vairāk nekā trešdaļā Rīgas skolu skolēni var iegādāties uzkodas pārtikas produktu/dzērienu automātos, kuros nopērkamais produktu klāsts ir ļoti ierobežots, un galvenokārt tie ir saldumi. Kopumā Latvijā 51% skolu ir kafejnīcas un veikali, kuros skolēni var iegādāties kalorijām bagātus našķus. Skolēnu izvēli, iegādājoties produktus pusdienām vai uzkodai, iespējams ietekmēt ar izglītošanu, norāda Sabiedrības veselības aģentūra, taču bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums Latvijā liecina, ka 87% skolu uzturmācības pamati iekļauti izglītības programmās, bet 19% skolu atbildējušas, ka nevienā klašu līmenī skolēni par veselīgu uzturu netiek mācīti. Faktors, kas būtiski ietekmē ķermeņa masu, ir fiziskās aktivitātes. Nereti bērnu fiziskās aktivitātes ierobežo nepietiekamas iespējas izmantot skolas sporta zāli vai sporta laukumu, kā arī nepiemērota apdzīvotās vietas infrastruktūra, lai bērni uz skolu varētu doties kājām vai braukt ar velosipēdu. 71% skolu apliecina skolēnu iespējas būt fiziski aktīviem skolas sporta zālē ārpus mācību stundām. Vismazākās iespējas nodarboties ar fiziskām aktivitātēm sporta zālēs ārpus mācību stundām ir lielo pilsētu skolēniem – tikai 39% skolu. 82% Latvijas lielāko pilsētu skolu norāda, ka skolēniem nav iespējas skolā nokļūt pa drošu ceļu, ejot kājām vai braucot ar velosipēdu. Palielināta ķermeņa masa kļūst par riska faktoru bērnu tālākai attīstībai un veselībai. Zinātniskie pētījumi liecina, ka ķermeņa masa ir ne tikai diabēta, sirds un asinsvadu veselības riska faktors, bet ietekmē arī bērnu garīgo veselību. Bērni ar lieku ķermeņa masu nereti ir neapmierināti ar sevi, viņiem ir zems pašvērtējums un pašcieņa. Vairāk nekā 60% bērnu, kuriem liekā ķermeņa masa, ir pirms pubertātes vecuma, tā saglabājas arī pieaugušā vecumā.
Komentāri