LETA
Tuvākajā laikā investors SIA rehabilitācijas centram “Līgatne”, kura kapitāldaļas pieder Cēsu rajona padeomei, netiks piesaistīts, jo iestāde saņēmusi valsts pasūtījumu par 42 000 latiem , kas nozīmē, ka pašlaik centrā ārstējas pacienti un personālam ir nodrošināts darbs, informējis rehabilitācijas centra valdes loceklis Artūrs Ērglis.
Rehabilitācijas centra vadība šogad sāka meklēt investorus, jo valsts strauji samazināja pasūtījumu, uzņēmumam veidojās parādsaistības un iestāde veica tikai maksas pakalpojumu sniegšanu, ar ko nebija pietiekami, lai turpmāk nodrošinātu centra kvalitatīvu darbību un personāla algas.
Cēsu rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis informējis LETA, ka pirms nedēļas rajona padomē notikusi pilnsapulce, kurā šis jautājums izskatīts atkārtoti. “Investoru piesaistes noteikumi, kurus izstrādā centra vadība, vēl nebija līdz galam izveidoti, un es tos neapstiprināju. Situāciju centrā mainījis saņemtais valsts pasūtījums. Iestādei ir tiešais parāds 60 000 latu, bet pēc valsts pasūtījuma saņemšanas tā uzreiz sāka darboties. Jāsaka, ka šajā laikā, kamēr valsts pasūtījums bija apsīcis, iestādes vadība bija piestrādājusi arī pie tā, lai centram piesaistītu klientus par maksu. Situācija centrā ir mainījusies, un ideja par privāto investoru piesaisti pašlaik ir atlikta,” pauda Neimanis. Viņš uzskata, ka līdz jūnijā gaidāmajām vēlēšanām situācija nemainīsies un pēc rajona padomes reorganizācijas jaunie īpašnieki tālāk lems, kā šo situāciju risināt. Jautāts, kādēļ valsts pēkšņi piešķīrusi pasūtījumu “Līgatnei”, Neimanis atbild, ka uz šo jautājumu konkrētas atbildes nav: “Līgatne ir interešu objekts, un ne velti Veselības ministrija visu šo laiku centra ēkas nenodeva rajona padomes rīcībā.”
Arī rehabilitācijas centra valdes loceklis Ērglis nezina, kādēļ pasūtījums centram piešķirts tik pēkšņi. Par šo situāciju viņš ir iepriecināts, tomēr uz to skatās arī ar aizdomām. “Tas, protams, ir labi, ka līdz ar valsts atbalstu mums tika dota iespēja nopelnīt, taču joprojām ir pilnīga neziņa par to, kas notiks otrajā pusgadā. Pašlaik priekš sevis otrajam pusgadam mēs rakstām sliktāko scenāriju, un domu par investoru piesaisti neesmu atmetis. Skaidrs, ka līdz vēlēšanām šajā jomā nekas nenotiks, viss velkas garumā, un tas pasliktina situāciju, jo investors jebkurā brīdī var atteikties,” pauda Ērglis.
LETA jau ziņoja, ka rehabilitācijas centram ir pieteicies viens investors no Latvijas, kura darbība ir saistīta ar veselības aprūpi. Rehabilitācijas centra valdes loceklis vēl nevēlējās atklāt potenciālā investora vārdu, jo sarunas ar investoru ir tikko sākušās un arī investoru piesaistes noteikumi vēl nav apstiprināti.
Kā ziņots iepriekš, Ērglis uzskata, ka pašreizējā situācijā, piesaistot investoru rehabilitācijas centram, nav citas izejas, kā vien piešķirt investoram centra kapitāldaļas. “Pašvaldībai var palikt uzņēmuma kontrolpakete, tai pašā laikā, ņemot vērā samazināto valsts pasūtījumu, var gadīties, ka valsts vairs vispār nesniegs atbalstu rehabilitācijai. Tādā gadījumā, domājot par ilglaicīgu attīstību, centrs būtu jānodod privātīpašniekiem.”
A.Ērglis joprojām uzskata, ka ir nepieciešams attīstīt centra infrastruktūru, bet
ar pašreiz saņemtajiem līdzekļiem par kvalitatīvu attīstību nevar domāt.
Pašlaik iestādē ir 95 darbinieki, pirms gada to skaits bija 118.
Komentāri