Jaunpilī pulcējās 286 Latvijas pagastu pašvaldību vadītāji. Sapulcei bija dots nosaukums “Dodiet iespējas un ļaujiet lemt pašiem!”. Kā atzina Zaubes pašvaldības vadītājs Valdis Lācis, kopā bija sanākuši tie, kuri negrib reformu.
Jaunpilī tika runāts par, pareizāk sakot, pret reformu. No daudzajiem viedokļiem tikai Saeimas deputāts Artis Kampars no “Jaunā laika” bez argumentiem pateica, ka reformai jānotiek, jo reiz taču tā jāpabeidz. Visi pašvaldību vadītāji, kuri kāpa tribīnē, pauda vienotu nostāju, ka novadu reforma iznīcinās laukus.
Latvijas pagastu apvienības valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs analizēja noieto novadu veidošanas garo ceļu. “Neviena politiskā partija savos programmatiskajos dokumentos vēlētājiem nav solījusi likvidēt vai pārsaukt pagastus par novadiem,” viņš sacīja un atgādināja, ka pagasti kā administratīvas vienības ir pastāvējuši kopš dzimtbūšanas atcelšanas. To pirmsākumi esot meklējami jau 8.gadsimtā. Pagastu skaits ir nepārtraukti sarucis. 1990.gadā bija 496 pagasti, 2004. gadā – 486, 2008.gadā – 428 pagasti, bet nākamgad pašvaldību vēlēšanas pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas notiks tikai pilsētās un novados.
A.Lielmežs pauda arī viedokli, ka vietējām pašvaldībām nepieciešami savi nodokļi ar tiesībām noteikt likmi, iedzīvotāju ienākuma nodoklis pašvaldībām jāsaņem simtprocentīgi. Jāatstāj tiesības iekasēt nekustamā īpašuma nodokli un jāpiešķir daļa no uzņēmumu ienākuma nodokļa. Tikai tad pašvaldības varēs veidot atbalsta programmu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Nauda, ko valdība kā mērķdotāciju piešķīra pagastiem, kas apvienojas novados, jāsaņem arī nākamgad.
“Kāpēc mums nav ticības, ka reforma var arī nenotikt?” sacīja kāda Kurzemes pagasta vadītājs un uzsvēra, ka tādu novadu reformu nebūtu spējīgs izdomāt neviens, kuram svarīga Latvija. “Žēl, ka kāds tic – tā ir saulainā nākotne. Iesaku palikt brīviem arī tiem, kuri asinsnaudu – 200 tūkstošus – jau saņēmuši. Tas ir normāls atbalsts lauku pašvaldībām. Ticu veselajam saprātam arī tajās partijās, kuras grib reformu pabeigt un cīnās par varu, gatavas tēvu un māti pārdot,” uzsvēra runātājs un aicināja pieņemt rezolūciju, kurā skaidri ierakstīt, ka reforma jāatliek.
Arī Priekuļu pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Juzupa vēlreiz uzsvēra: “Priekulieši ir pret reformu. Ikdienā mēs veidojam savu valsti, un svarīgi apzināties, ka to varam. Nepadosimies!”
Atbalstu
brīvprātīgai novadu veidošanai izteica Saeimas deputāts Staņislavs Šķesters (ZZS), kurš pauda pārliecību, ka vismaz tai 31 pašvaldībai, kas iesniegusi prasību Satversmes tiesā, jāļauj palikt tagadējās robežās. “Zinu, ka cīnos ar vējdzirnavām un sāksies lauku likvidācija, visi pamazām ies uz centru,” secina S. Šķesters. To, ka jau tagad uzņēmēji sākot aiziet no pagastiem, uzsvēra arī pašvaldību vadītāji. Saeimas deputāts Pēteris Tabūns bija atklāts: “Esmu pārsteigts, cik jūs esat smaidīgi un vēl jokojat. Šodien velku paralēles ar Atmodas laika sākumu. Toreiz pretinieki bija svešie, tagad savējie, tur jau tā bēda. Jūs grib padarīt laimīgus pret pašu gribu. Bet tā parasti nenotiek. Neesiet tik kautrīgi, laiks pateikt: “Lemsim paši!” Jūs esat spēks. Tad pasakiet savu nē. Šis kolhozos sadzīšanas process ir
miglā brišana ar aizsietām acīm, nezinot, kas gaida tālāk. Vēl neesat iekšā kolhozā, bet jau pasaka, ka 150 skolas likvidēs.”
Pagastu padomju vadītāji arī dalījās pieredzē ikdienas problēmu risināšanā, kuras sarežģī birokrātija, kas
pieaug. Pūres pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Volfs runāja par ES naudas piesaistīšanu: “Iedomājos, ka strādāsim vienotā frontē – pašvaldības rakstīs projektus, institūcijas izskatīs un nauda nāks. Bet visur attieksme – ne mana cūka, ne mana druva. Iesniedzot projektu, pašvaldība nonāk aizdomās turamā statusā. Kad projekts īstenots, pārbauda dokumentus, pārbauda uz vietas, tad vēl valsts finansētas divas privātfirmas pārbauda. Kāpēc tāda naudas šķiešana? Visi saka – Eiropa prasa. Prasu Eiropā – kāpēc tā, tur atbild, ka tiek prasīta viena no daudzajām pārbaudēm. Vai tā mūsu mentalitāte – mocīt pašiem sevi?”
Babītes pagasta vadītājs Andrejs Elce pauda satraukumu par ieceri pašvaldībās likvidēt būvinspektora posteni. Valsts plāno pārņemt būvatļauju izsniegšanu. ” Laikā, kad speciālistu trūka, pašvaldības izveidoja sistēmu. Pagastu būvinspektori pārzina vietējo situāciju. Tagad būvniecība apstājusies un speciālistiem nav darba. Valsts izveidos kārtējo aģentūru, jo, lūk, pašvaldību speciālisti pieļāvuši kļūdas. Bet ko dara valsts būvinspekcija, kāpēc nekontrolē,” sacīja pagasta padomes vadītāja un piebilda, ka jaunajai institūcijai vajadzēs aprīkojumu, telpas. Laikam jau esam tik bagāti.
Vēl daudz runāja par lauku ceļiem, paredzēto lauku skolu likvidāciju, gaidāmajām vēlēšanām novados un citām problēmām. Bet katrs jautājums tika vētīts novadu reformas aspektā. Sapulces pieņemtajā rezolūcijā uzsvērts, “ka katram Saeimas deputātam jāapzinās, ka, balsojot par jauno administratīvi teritoriālo dalījumu, viņš ir personīgi atbildīgs jauno teritoriju iedzīvotājiem” .
“Mūsu viedokļi ir ļoti līdzīgi. Pašvaldību vadītājus ministrijā neuzklausa, sapulcē vismaz varam padiskutēt,” atzina Raunas pašvaldības vadītājs Andris Neimanis.
Sapulcē arī tapa zināms, ka neapmierināto pašvaldību pārstāvji
vismaz tiks uzklausīti Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijā, kurai
uzticēts noteikt novadu karti. Šonedēļ ar deputātiem tikās Latgales rajona pašvaldību vadītāji. Dažu robežu deputāti pārzīmēja, dažu ne. Tuvākajā laikā uz komisiju dosies arī mūsu rajona neapmierināto pagastu padomju vadītāji.
Komentāri