Noslēgusies kārtējā arheologu vasara Raunas pilsdrupās.
“Prieks, ka vismaz kādā pašvaldībā ir sapratne un arheologi ir gaidīti, nevis
apgrūtinājums,” atzīst arheoloģe Sandra Zirne. Viņas vadībā
pieci arheologi
turpināja pērnvasar priekšpils teritorijā iesākto.
“Raunas pilsdrupas ir zemesgrāmatā reģistrēts īpašums. Par minimāliem līdzekļiem gūstam priekšstatu par pili, tās iedzīvotājiem. Latvijas vēsturē Raunas pilij ir zināma loma. Un mūsu pienākums to izzināt. Arī iedzīvotāji ieinteresēti. Tūristi brauc,” atzīst novada domes priekšsēdētājs Andris Neimanis.
“Ik dienu, kamēr strādājām, nāca vairākas tūristu grupas, ģimenes, interesējās par pilsdrupām. Labprāt arī stāstījām,” saka Sandra Zirne.
Priekšpils teritorija tiek izmantota saimnieciskām lietām, un pērn arheologi secināja, ka atrakuši kādreizējo piena kambari.
“Gadsimts – tas ir ilgs laika posms. 17.gadsimta atstātais kultūrslānis ir metru biezs. Pilij vairākkārt pāri gājuši ugunsgrēki. Redzams, ka deguma slānis izlīdzināts, nav izvests, no tā, kas pie
rokas, celtas jaunas ēkas. Šķiet, 17.gadsimtā vairs celtniecībai nav bijis labu akmeņu,” spriež Sandra Zirne.
Pie ārējā mūra atrastas muskešu un lielgabala lodes. Arī interesants trauks, par kura atrašanu arheologi ir īpaši priecīgi. Vēl jānoskaidro, vai tas alvas, vai sudraba. Sandra Zirne rāda kādu atradumu.
Komentāri