“Raiskums – starp mežiem, ezeriem un Gauju” ir stāsts par pagastu, cilvēkiem un notikumiem. To sarakstījuši raiskumieši, savējie. Tie, kuri dzīvo, kuru dzīves ceļš gadu desmitiem saistījies ar pagastu.
Grāmatas lappusēs var izstaigāt Raiskuma pagasta ceļus, iepazīt tā dabas bagātības un brīnumus, vēstures liecības un satikt cilvēkus, kuri gadu simtos veidojuši savu dzīvi šajā Dieva atvēlētajā vietā.
“Pirms gadiem pieciem jau bija pirmās runas, ka nepieciešama grāmata par Raiskumu. Gāja visādi un tikai pērn ķērāmies klāt. Sākums bija grūts, līdz izveidojās komanda – kopā sanāca zinoši, rakstīt varoši raiskumieši,” stāsta grāmatas sastādītāja un redaktore Guna Rukšāne. Grāmatas tapšanā piedalījies vēsturnieks Daumants Vasmanis, kura saknes ir Strīķu pusē. Bērnībā daudz saticis strīķēniešus, atmiņā palikuši viņu stāsti. “Tuvojas cilvēku radīta katastrofa – reforma un Raiskums var pazust. Ir vērts, ka paliek grāmata,” saka Daumants un ir gandarīts, ka grāmatā ir arī viņa devums. Viena nodaļa veltīta Raiskuma pagasta Strīķu galam.
Skolotāja Antra Priedīte rakstījusi par izglītību. Pati mācījusies Kūduma skolā Ungurmuižā. “Tā kā jau biju uzrakstījusi bakalaura darbu par izglītības attīstību Raiskumā no pirmsākumiem, atlika vien papildināt, parunāties ar pensionētajiem pedagogiem, uzklausīt viņu atmiņas,” bilst Antra.
Skolotāja Dagnija Pole vairāk nekā pusgadsimtu ir raiskumiete. “Uz galda likām fotogrāfijas, centāmies atcerēties cilvēkus, kuri tajās redzami, ko viņi dara. Ļoti palīdzēja Guntars Seisums,” stāsta Dagnija un piebilst, ka viena vēsturiska fotogrāfija tā arī palikusi ārpus grāmatas un tikai, kad grāmata jau bija gatava, uzzinājuši, kas tajā redzams.
Skolotāja Veneranda Driļevska rakstījusi par internātpamatskolu un ir pārliecināta, ka skola vienmēr iederējusies pagastā. “Kuram gan nepatīk atcerēties senas dienas un par tām pastāstīt citiem,” saka Veneranda.
Pieminekļu aizsardzības speciāliste Dace Ķibilda, protams, visvairāk zina par Raiskuma kultūrvēsturisko mantojumu. “Senāk Raiskuma teritorija ietilpa Idumejā – lībiešu un latgaļu apdzīvotā novadā ar lielāko centru Straupē,” tā ieskatu senvēsturē sāk Dace un pastāsta gan par senvietām, gan muižām, gan krogiem.
Līdzās vakardienai grāmatā arī šodiena. Ikdienas ritms un rūpes lauku sētās, cilvēku gādība par vidi, tās skaistumu.
“Tas ir tikai iesākums, jo grāmata veidota kā ieskats, kāda bija valdīšana, kultūra, izglītība, saimnieciskā dzīve gadu gaitā un kā dzīvojam šobrīd,” izdevuma ievadā raksta Guna Rukšāne un sarunā atzīst, ka daudzi raiskumieši nav iegrāmatoti. Maz rakstīts par represētajiem, tas ir visgrūtāk. Bet Guna apsola, ka būs grāmata par viņiem. Ne tikai raiskumiešiem, arī straupiešiem, stalbēniešiem – Pārgaujas novada cilvēkiem.
Komentāri