Pagājušā gada nogalē Salacgrīvā sāktais projekts par jūras siltuma izmantošanu pašvaldības bērnudārzā, vidusskolā un sporta centrā beigsies novembra vidū.
Neskatoties uz projekta nodošanas termiņu, jūras siltums trīs pašvaldības ēku apsildei tiks izmantots jau šīs apkures sezonas sākumā, pastāstīja projekta vadītājs un Salacgrīvas novada pašvaldības izpilddirektora palīgs Jānis Lipsbergs.
“Sākotnēji projektu plānojām pabeigt septembra vidū, taču, ņemot vērā darba specifiku un laika apstākļus, darbu nodošanas termiņš aizkavējās. Tas pārcelts uz novembra vidu,” paskaidroja Lipsbergs.
Pašlaik ierīkota apmēram trešā daļa no siltuma kontūriem, kad apkures sezona sāksies būs ierīkoti jau 60%. Sistēmu varēs izmantot, bet tā vēl nebūs pabeigta.
Lipsbergs vērtē, ka pašvaldībai, šo projektu realizējot, ir divi galvenie ieguvumi. “Pirmkārt, pašvaldībai atkrīt fosilā kurināmā – dīzeļdegvielas – izmantošana. Otrkārt, izmantojot jūras siltumu, ietaupīsim vairāk naudas. Izmantojot jūras siltumu, apkurināt ir lētāk, nekā izmantojot fosilo kurināmo,” sacīja Lipsbergs.
Vienlaikus Lipsbergs gan norāda, ka gadījumā, ja Latvijā atgriezīsies bargās ziemas ar zemām gaisa temperatūrām, ekonomija nebūs tiks liela. Sistēma ir efektīva līdz brīdim, kad gaisa temperatūra nepārsniedz astoņus grādus zem nulles. Ja temperatūra ilgstoši ir zemāka par 15 grādiem zem nulles, sistēma vairs nav tik efektīva, rodas lieli elektrības izdevumi un var pat rasties zaudējumi.
Precīzu naudas summu, ko pašvaldībai izdosies ietaupīt, ieviešot šo apsildes sistēmu, varēs pateikt pēc pirmās apkures sezonas. Pašlaik tiek plānots, ka ietaupījums varētu būt 25 līdz 30 procentu robežās.
Papildu ieguvums varētu būt arī visu trīs ēku siltināšana. Pašvaldība jau iesniegusi projekta pieteikumu par bērnudārza ēkas siltināšanu. Līdz šim par saviem līdzekļiem jau nomainīti gandrīz visi logi projektā ietvertajās ēkās. Nākotnē būtu nepieciešams siltināt arī skolu un sporta centra ēku, taču tas atkarīgs no pašvaldības budžeta un citām novada vajadzībām.
Projektā par jūras siltuma izmantošanu izbūvēta katlumāja, kurā atrodas siltumsūkņi, bet jūrā iegremdētas caurules ar siltumnesošu šķidrumu. Elektrība nodrošina šķidruma cirkulāciju.
Kā aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā, būvdarbus projektā veic SIA “BGS”. Šis ir vēl nebijis projekts Latvijā, kurā izmantos jaunu principu – nevis zemes, bet jūras siltumu. Pēc projekta realizācijas vizuāli būs redzams tikai konteinera bloks pie esošās katlumājas, pārējā uzstādītā infrastruktūra atradīsies zem zemes un ūdenī.
Pašvaldība veco dīzeļkatlu māju nedemontēs, jo nepieciešamības gadījumā, kad siltumsūkņa jaudas nepietiks, varēs tai īslaicīgi pieslēgties.
Kopējās projekta izmaksas ir 1 090 947 eiro jeb 763 662 lati, tai skaitā Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansējums 927 305 eiro jeb 649 113 lati, pašvaldības līdzfinansējums 163 642 eiro jeb 114 549 lati.
LETA
Komentāri