Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Prata gan strādāt, gan lustēties

Druva
00:00
17.02.2009
5
200902161612463996

Emma Rācene ar lepnumu atzīst, ka Lenču pusē ir visvecākā.

“Māte Lenčos dzimusi, tad aizprecējās uz Vaidavu, es izgāju te pie vīra. Te mātes un vīra radi vēl tagad dzīvo. Tā viss mūžs “Lāčos” nodzīvots,” saka Emma, kurai būs jau 88. vasara. “Agrāk šo pusi sauca par Tauko ciemu, jo te visas saimniecības bija dūšīgas. Attālāk uz Gaujas pusi bija Gauciems, pie ezera – Ezerciems,” atceras Emma un piebilst, ka savulaik apkārtējie bija krietni saradojušies. Viņa stāsta, ka ar gandarījumu pa Zaļenieku ceļu braucot, to mežu viņas māte stādījusi. Pirmā rinda – mātes darbs. Viņa viena izgāja Sibīrijas ceļus, septiņi bērni palika Latvijā.

Kopsaimniecībā strādājusi par lopkopēju, kantorī par apkopēju, kurinātāju. “Tepat viss bija – kolhoza kantoris, ciema padome, klubs, pasts, krājkase, pieņēma feldšeris. Tad mūs pielika pie Kūduma, vēlāk Raiskuma,” stāsta Emma un atceras, kad izveidots Raiskuma pagasts, te vēl bijis iecirkņa centrs, bet līdz ar kopsaimniecības likvidēšanu viss paputējis. Dzīves ritms mainījies.

Emma Rācene savulaik Lenčos bijusi izslavēta saimniece. Gājusi taisīt godus. “Tolaik mājās rīkoja gan kāzas, gan bēres. Bija godi, kad sanāca ap simts viesu. Visi prata lustēties, nepiedzērās,” saka saimniece un piebilst, ka visiem ļoti garšojuši viņas gatavotie mēlīšu salāti, kuros likusi liesu gaļu vai sirdi, iecienīts bijis arī falšais lasis – sacepti sīpoli, tomātu biezenis un gaļa. Kādreiz godībās noteikti bijusi arī zupa, bet saldajā krēms. “Arī kolhozā rīkoja lielas balles ar galdiem. Kā tik negāja, reiz pat ar rumulēšanos. Vīrs spēlēja cītaru, Jānis Mieriņš trompeti, Jānis Liepiņš – akordeonu, Oskars Tūte vai Ojārs sita bungas – pašiem bija savi muzikanti, ” atmiņās kavējas Emma Rācene.

Labus vārdus viņa saka gan par Raiskuma pašvaldības vadītāju Hardiju Ventu, gan kultūras darbinieci Ingu Bērziņu. “Mūs, vecos, neaizmirst. Kāda mums bija pensionāru balle! Mana simpātija – Zemgals – dziedāja, citreiz Daņiļenko bija. Māsa dzīvo Vaidavā, tur tā nav. Kas zin`, kā būs, kad būsim novadā,” domās dalās sirmgalve. Emma Jauno gadu sagaidījusi Rīgā pie mazmeitas. Kopā aizgājuši arī uz salūtu, nofotografējusies pie Brīvības pieminekļa. “Atceros, tēvs ziedoja Brīvības piemineklim. Bet tā netīrība, kas svētkos bija pie pieminekļa – kas tik tur nebija samests, paiet nevarēja. Vai tā šajā vietā drīkst?” jautājot jau atbild lencēniete.

Dienas, lai arī cik dažbrīd tās šķiet nesteidzīgas, paiet ātri. Daudzus gadus Emma raksta dienasgrāmatu. Pati saka – lai mazbērniem kādreiz ko pasmieties. Viņa pieraksta, kādi laikapstākļi, kas atnācis ciemos, dalās pārdomās par uzzināto. Kad atnāk kaimiņiene Janīna, tad var gan atmiņās pakavēties, gan jaunumus pārrunāt. “Nevaru ciest, ka jaunie brauc prom, savējos atstāj un naudas valstij nav, nodokļi nenāk. Latvijas laikā bērniem bija vecāki jāuztur,” par šodienas dzīvi saka Emma Rācene un gaida ciemos četrus mīļos mazbērnus un mazmazdēlu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
6

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
16

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
28
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
248

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
36

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
34
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi