Mēdz teikt, ka no uguns jāuzmanās vairāk nekā no zagļa. Jo zaglis aiznesīs daļu iedzīves, uguns paņems visu, un nebūs nekādas iespējas to atgūt.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Cēsu brigādes apkopotā informācija liecina, ka 2008.gadā sarkanais gailis bijis mazāk alkatīgs kā citus gadus. Pērn rajonā reģistrēti 164 ugunsgrēki, vairāk nekā simts mazāk nekā 2007. gadā. Visā valstī pērn bija vērojama tendence samazināties ugunsgrēku skaitam. Veikti 85 glābšanas darbi, bet 39 reizes saņemti maldinošie zvani.
Cēsu brigādes komandieris Kaspars Dravants atzīst, ka 2008. bijis viens no mierīgākajiem, bet tādēļ nevar zaudēt modrību. Ugunsgrēku skaits nav prognozējams, un mierīgam gadam var sekot straujš skaita pieaugums.
Iepazīstot ugunsgrēku izcelšanās iemeslus, redzams, ka visvairāk vainojama neuzmanīga rīcība ar uguni. Tas bijis iemesls 54 ugunsgrēkiem. Bieži ugunsnelaimi izraisa neuzmanīga smēķēšana, pērn tā fiksēta 26 reizes. Kūlas un atkritumu dedzināšana pērn reģistrēta 26 reizes, uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Kūla droši vien dega biežāk, bet ne visas reizes izsauca dzēsējus, cilvēki tika galā saviem spēkiem. Visiem vēl atmiņā „ugunīgais” 2006.gada pavasaris, kad ugunsdzēsēji uz kūlas degšanu izbrauca 141 reizi, gandrīz tikpat, cik pērn pa visu gadu uz ugunsgrēkiem kopā.
Vēl var pieminēt, ka ugunsdrošības noteikumu neievērošana, ekspluatējot apkures ierīces, tai skaitā arī bojātas, bijusi par iemeslu 25 ugunsgrēkiem, bet 22 reizes kā iemesls minēts elektrotehniskie bojājumi. Divreiz ugunsgrēku izraisīja zibens.
Gandrīz katru gadu uguns prasa arī cilvēku upurus, pērn reģistrēti seši bojā gājušie. Lielākoties viņi bijuši alkohola reibumā, ugunsgrēka iemesls bija neuzmanīga smēķēšana. Kā redzams, šis ir diezgan bīstams salikums.
K. Dravants stāsta, ka, apkopojot statistiku, veikta analīze, lai noskaidrotu, kurās diennakts stundās, kurās nedēļas dienās un mēnešos visvairāk reģistrēti ugunsgrēki: “Fakti rāda, visvairāk ugunsgrēku notiek vakara stundās, pērn ugunsnedrošākais laiks bijis no plkst. 21 līdz 23. Tas gan katru gadu atšķirīgi, 2006.gadā, kad bija lielie kūlas ugunsgrēki, viskarstākās bija pēcpusdienas, bet vienalga jūtama tendence, ka bīstamākā ir dienas otrā puse. Visvairāk pērn dedzis sestdienās, reģistrēti 29 ugunsgrēki. Nedēļas nogalē allaž bijis visvairāk darba. Otra bīstamākā diena ir pirmdiena. Pa mēnešiem visvairāk ugunsgrēku reģistrēts aprīlī, seko jūnijs un janvāris. Te viss skaidrs, jo janvārī ir apkures sezona, aprīlī – kūlas dedzināšanas laiks, jūnijs bija silts un sauss.
Mēs konstatējam faktus, analītiķi varētu šo informāciju analizēt un izdarīt secinājumus.”
Protams, ka rajonā visvairāk ugunsgrēku reģistrēts Cēsīs, jo te ir lielāks iedzīvotāju blīvums. Dažos pagastos – Straupē, Kaivē un Zosēnos – nav reģistrēts neviens ugunsgrēks. Var jau būt, kāds bijis, vismaz kūla dedzināta, bet dzēsēji nav saukti, cilvēki tikuši galā saviem spēkiem.
Lai arī gads bijis mierīgs, VUGD Cēsu brigādes vīri lielu uzmanību pievērsuši izglītojošajam darbam, viesojoties skolās, stāstot par ugunsdrošību bērniem, veicot citus skaidrojošus darbus, tostarp masu medijos. Veiktas pārbaudes – plānotas un neplānotas – par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu iestādēs un uzņēmumos. Pagājušajā gadā veiktas 237 ugunsdrošības pārbaudes, noformēti 33 lēmumi par administratīvu, administratīvo sodu summa – 1690 latu.
Situācija norāda uz pozitīvām tendencēm, proti, cilvēki ugunsdrošībai pievērš arvien lielāku uzmanību. Atliek cerēt, ka ekonomiskās situācijas pasliktināšanās nelabvēlīgi neietekmēs šo jomu un cilvēki, izvērtējot prioritātes, ugunsdrošību neatstās novārtā. Sekas ugunsnelaimei var būt daudz smagākas un finansiālie zaudējumi daudzkārt lielāki, nekā ieguldītais ugunsdrošībā.
Komentāri