Tuvojoties jaunajam mācību gadam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina vecākus un pedagogus atgādināt bērniem, kas jādara, lai nepieļautu ugunsnelaimes izcelšanos, un kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā.
Kā liecina VUGD apkopotā statistika, visbiežāk bērnu izraisītie ugunsgrēki izceļas laikā, kad nodarbības skolā ir beigušās un bērni atrodas ceļā no skolas vai paši saimnieko, gaidot mājās vecākus no darba, – no plkst.15 līdz 19. Tiek nodarīti materiālie zaudējumi, un cieš arī paši bērni. Pat ja ugunsnelaimē nav gūtas fiziskas traumas, notikušā psiholoģiskais pārdzīvojums var atstāt nopietnas sekas bērna turpmākajā attīstībā, brīdina VUGD preses pārstāve Viktorija Šembele.
Ne katru bērnu izraisīto ugunsgrēku var dēvēt par draiskulību. Bērnu nepareizu rīcību ar uguni var veicināt gan zinātkāre, gan pārgalvība, gan neprasme veikt saimniecības darbus, skaidro VUGD.
Sākoties jaunajam mācību gadam, daudziem jaunāko klašu skolēniem jākļūst patstāvīgiem – pašiem jādodas no skolas mājās un pašiem jāuzsilda pusdienas, kamēr vecāki vēl ir darbā. Tādēļ šīs iemaņas sākotnēji būtu jāapgūst kopā ar pieaugušajiem, ļaujot bērnam rīkoties pašam, bet vienlaikus vērojot un stāstot, kā saimniekot visdrošāk.
Skolā bērni var iegūt vispārīgas zināšanas par ugunsdrošību, bet vecākiem šie jautājumi būtu jāpārrunā ar bērniem individuāli, ņemot vērā katra bērna vecumu un raksturu, kā arī sadzīves apstākļus, piemēram, to, vai mājās ir centrālā vai malkas apkure, vai ēdiens tiek gatavots uz elektriskās vai gāzes plīts. Pieaugušo uzdevums ir nevis bērnu nosodīt, bet izglītot, liekot izprast, ka par ikvienu nelaimi jāziņo nekavējoties, jo tad ir iespējams glābt gan cilvēkus, gan īpašumu, uzsver VUGD.
Statistika liecina, ka ugunsgrēkos visbiežāk cieš pusaudži vecumā no desmit līdz 14 gadiem un bērni līdz četriem gadiem. Mazie bērni vēl tikai apgūst pirmās dzīves iemaņas, un vecākiem vajadzētu ne tikai mācīt, kā rīkoties, bet arī pieskatīt savas atvases. Pat uz mirkli atstājot bērnus vienus, vecākiem jāraugās, lai mazajiem nebūtu pieejami sērkociņi vai šķiltavas un lai viņi nevarētu piekļūt pie iekurtas krāsns.
Skolas vecuma bērniem jau ir pārliecība par savu prasmi rīkoties ar uguni, taču vēl aizvien nav visu nepieciešamo iemaņu. Turklāt citu bērnu sabiedrībā bieži var rasties vēlme padižoties ar savu drosmi, kas nereti robežojas ar pārgalvību, brīdina ugunsdzēsēji.
Bērniem ir svarīgi izskaidrot, kā rīkoties, ja notikusi nelaime, kādos gadījumos kur meklēt palīdzību – doties pie kaimiņiem, zvanīt vecākiem vai nekavējoties zvanīt uz vienoto ārkārtas situāciju tālruni 112 un sniegt precīzu informāciju dispečeram. Brīdī, kad notikusi nelaime, ne tikai bērni, bet pat pieaugušie mēdz apjukt, tāpēc mājoklī bērnam redzamā un zināmā vietā vajadzētu uzrakstīt tālruņa numuru 112 un vizualizēt, kādai jābūt bērna rīcībai, ja notikusi nelaime, iesaka VUGD.
Septembrī daudzas skolas rīko nodarbības, pieaicinot VUGD darbiniekus, kuri ne tikai teorētiski stāsta bērniem par drošību, bet arī no savas pieredzes, minot konkrētus piemērus, izskaidro pārgalvīgas rīcības sekas. Tāpat, sākoties mācību gadam, izglītības iestādēs bieži notiek praktiskās mācības, kā evakuēties ārkārtas situācijās. Līdzās tam skolām, iepriekš piesakoties, ir iespēja viesoties ugunsdzēsības daļās un uzzināt vairāk par ugunsdzēsēju-glābēju profesiju un ikdienu, iepazīties ar viņu aprīkojumu un pārrunāt dažādus ar drošību saistītus jautājumus.
Vecāki un pedagogi kopā ar bērniem tiek aicināti apmeklēt arī Latvijas Ugunsdzēsības muzeju, kur var uzzināt daudz interesanta ne tikai par ugunsdzēsības vēsturi, bet arī par ugunsdzēsēju darbu šodien, ugunsdrošību un par iespējām pasargāt sevi un savus draugus no nelaimes.
VUGD atgādina, ka par bērnu drošību atbildīgi ir pieaugušie.
LETA
Komentāri