Šogad pirmo gājputnu atgriešanās no viņu ziemošanas vietām varētu tikt novērota vēlāk nekā citus gadus.
Kā stāstīja ornitologs Kaspars Funts, citus gadus jau februāra sākumā Latvijā tika novēroti gājputni, taču šajā ziemā, kad ir noturīgs un ilgs aukstums, gājputnu parādīšanās nav iespējama tik agri.
Ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Polijā un citās tuvumā esošajās valstīs ziema ir auksta, tādēļ gājputni ilgāk uzturas dienvidos. Citus gadus, kad ziemas ir bijušas maigākas, jau februārī ir novērotas pirmo tā dēvēto ekstrēmo gājputnu atgriešanās, vēstīja ornitologs.
Kā stāstīja aculiecinieki, šodien pēcpusdienā pie Rīgas debesīs bija vērojami putni, kas lidojuši kāšos, paužot izbrīnu par to, ka Latvijā tika agri ir atriezušies gājputni.
Funts atklāja, ka līdz šim brīdim ornitologiem vēl nav izdevies novērot nevienu gājputnu, kas būtu atgriezies no savas ziemošanas vietas. Ornitologs stāstīja, ka iedzīvotāju novērotie lidojošo putnu kāši, visticamāk, ir sudrabkaijas, kuras mēdz pārvietoties baros, veidojot arī kāšus, kas gan atšķirībā no lidojošu zosu kāša veido daudz platāku leņķi.
Sudrabkaiju kāšus var novērot Rīgā un pie Rīgas, jo šie putni rīta pusē no savām nakšņošanas vietām dodas pa dienu baroties uz Getliņu izgāztuvi, bet dienas otrajā pusē atkal atgriežas savās nakšņošanas vietās. “Katru dienu Getliņu izgāztuvē uzturas vairāki tūkstoši kaiju, jo tie pārtikas atkritumi, kas neder cilvēkiem, ļoti labi der kaijām,” sacīja Funts.
Pēc ornitologa, teiktā pirmie putni, kas Latvijā atgriezīsies no savām ziemošanas vietām, būs tie putni, kas ziemo tuvāk Latvijai – Polijā, Vācijā, Nīderlandē un Dienvideiropā. Visagrāk parasti atgriežas lauku baloži, meža baloži, dzērves, ķīvītes, zosis un dažādas pīļu sugas.
Pēc LETA
Komentāri