Pašā Cēsu pievārtē, Vaives pagasta „Liepniekos” arvien nopietnāk attīstās saimniekošana ar zirgiem. Cēsnieks Aigars Bitītis pie lielceļa, kas ved uz Rīgu, pirms četriem gadiem
uzsāka staļļa ēkas būvniecību, lai īstenotu sen lolotu ieceri par zirgu
audzēšanu.
Tiesa, iecerētā būve vēl ir celtniecības stadijā un ekspluatācijā kā saimniecības ēku to paredzēts nodot aprīlī. Aigara Bitīša rosība „Liepniekos” raisījusi cēsnieku lielu interesi. „Kad sāku celtniecību, no cilvēkiem dzirdēju dažādus minējumus par to, kas te iecerēts. Vēl joprojām daudzi cēsnieki nezina, kas te plānots, tādēļ ik pa laikam dzirdu idejas par bērnudārzu, atpūtas māju un pansionātu. Taču tagad, kad te ganās jau vairāki zirgi, vajadzētu noprast idejas attīstību,” stāsta „Liepnieku” īpašnieks A. Bitītis.
Pašlaik viņa ganāmpulkā ir seši zirgi, galvenokārt – Latvijas braucamie zirgi, kas vislabāk piemēroti mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Citu valstu izcelsmes dzīvnieki ir jūtīgāki pret mūsu klimatu un prasīgāki uzturēšanas ziņā. Taču dzīvnieku skaits Bitīša ganāmpulkā mēdz mainīties – kāds piedzimst, citu zirgu pārdod.
Savs zirgs „Liepniekos” izmitināts arī Agnesei Liepiņai, kas te nesen sākusi strādāt par zirgu treneri. „Ar zirgiem strādāju vairāk nekā desmit gadus. Ik dienu tos apkopju un trenēju, lai interesentiem ar tiem varētu piedāvāt izjādes un izbraucienus. Pati esmu no Liepājas un Cēsīs dzīvoju nepilnu gadu. Arī mans zirgs East Beauty vasarā atceļoja no turienes,” stāsta A.Liepiņa, kurai ikdiena ar zirgiem ir sirds darbs.
A. Bitītis informē, ka viņa stallī ir vairākas boksa vietas, ko saimnieks labprāt izīrētu citiem zirgu īpašniekiem. Mēnesī zirga uzturēšana „Liepniekos” maksā ap 70 latiem. „Tas ir ļoti lēti. Jo tuvāk Rīgai, jo zirga uzturēšanas maksa staļļos ir lielāka, nereti pārsniedzot pat 200 latus,” vērtē Agnese. Viņa kopā ar saimnieku zirgus aprūpē pašu spēkiem, jo, kā Agnese vērtē, darba nav tik daudz, lai vajadzētu nolīgt vēl kādu strādnieku.
Taujāts, kā pieķēries idejai par zirgu audzēšanu, Aigars stāsta, ka ar zirgiem saslimis 17 gadu vecumā, strādājot Zvārtes iezī. „No turienes dabūju savu pirmo zirgu. Pārējie laika gaitā sadzima, dažus vēlāk nopirku. Nebija, kur zirgus izmitināt, mētājos no vienas vietas uz citu. Līdz nolēmu, ka jāceļ pašam savs stallis. Pirmā iecere bija maza kūtiņa, bet ideja izvērtās vērienīgāka. Viss būtu jau īstenots, bet patraucēja valsts ekonomiskā krīze,” atminas A. Bitītis. Pašlaik saimniekošana viņam ir visai dārgs vaļasprieks, jo nekādu peļņu pagaidām
neienes. „Tieši otrādi, attīstot zirgu audzēšanu, nākas daudz ieguldīt no sava finansiālā kapitāla. Zirgu audzēšana ir ilgtermiņa bizness, kas ieguldītos līdzekļus atpelna ļoti lēni. Arī saimniecības ēkas celtniecību realizēju par paša līdzekļiem. Taču vēlme nodarboties ar zirgiem un mīlestība pret šo dzīvnieku ir tas, kas pamudina attīstīt izsapņotās ieceres,” pārliecināts „Liepnieku” saimnieks. Lai gan darbs pie zirgiem prasa daudz laika, ikdienā A.Bitītis sastopams savā autoservisa uzņēmumā Cēsīs. Ienākumi no tā bijuši galvenais atbalsts staļļa celtniecībai.
Uzņēmējdarbība „Liepniekos” tikai sāk uzņemt attīstības gaitu, tādēļ jau tagad interesenti var izbaudīt izjādes ar zirgiem vai pavizināties ar kamanām. A.Bitītis pamanījis, ka šo pakalpojumu pamazām sāk ievērot un viņa piedāvātās iespējas cēsnieki
izmanto
svētdienās. „Paši arī braucam uz dažādiem tirdziņiem, lai bērnus pavizinātu. Tā
sevi reklamējam. Tiesa, par reklāmu labi kalpo arī izvēlētā saimniekošanas vieta, jo darbošanās lielceļa malā tuvu pie pilsētas ir veiksmīgs uzņēmējdarbības aspekts. Cilvēki pievērš uzmanību un redz, ka Cēsīs tas ir pieejams,” skaidro A.Bitītis.
Ja vien gaisa temperatūra nepārsniedz mīnus 15 grādus, viņa zirgi laukā dzīvo visu ziemu. Ganības deviņu hektāru platībā, kas paredzētas vasarai, bet ziemā zirgi tur var izskrieties, saimnieks paņēmis
nomā. „Te apkārt nav problēmu dabūt vietu, kur ganīt zirgus. Visi ir priecīgi, ka nogana vai nopļauj platības, neļaujot tām aizaugt vai aiztaupot pašiem saimniekiem darbu,” stāsta A.Bitītis. Ziemā siens dzīvniekiem tiek pievests, zirgi ir paēduši un „Liepniekos” jūtas labi aprūpēti.
Anda Dzenža
Komentāri