Pērn Latvijā brīvprātīgajam darbam vismaz vienu stundu veltīja 435 000 iedzīvotāju un kopumā brīvprātīgi tika nostrādāti gandrīz 33 miljoni stundu, šodien Eiropas brīvprātīgā darba gada interaktīvajā noslēguma konferencē pastāstīja ekonomists Uldis Spuriņš. Viņš norādīja, ka pētījuma “Brīvprātīgā darba attīstības iespējas Latvijā un tā ieguldījums tautsaimniecībā” laikā tika noskaidrots – 2010.gadā Latvijā brīvprātīgā darba monetārā vērtība bija 82,558 miljoni latu, kas ir 0,65% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Pēc ekonomista domām, tas ir būtisks pienesums tautsaimniecībai un pietiekams īpatsvars IKP. Salīdzinot ar citām Austrumeiropas valstīm, esam vieni no līderiem pēc brīvprātīgā darba vērtības attiecībā pret IKP, sacīja Spuriņš. Savukārt ASV brīvprātīgā darba vērtība ir no 1% līdz 1,3% no IKP, bet Kanādā – no 1,4% līdz 1,7%. Ekonomists gan piebilda, ka kopumā šādus rādītājus salīdzināt ir grūti, jo dažādos pētījumos tiek izmantota atšķirīga metodoloģija. Spuriņš skaidroja, ka bija nepieciešams uzzināt, cik daudz laika iedzīvotāji velta brīvprātīgajam darbam, ko var noskaidrot apsekojumos un aptaujās, kā arī bija jānosaka brīvprātīgo nesaņemtās algas likme pēc alternatīvo un aizstāšanas izmaksu metodes, lai iegūtu pētījuma rezultātus. Noskaidrots, ka biežāk brīvprātīgajā darbā iesaistās cilvēki vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kā arī tie, kas vecāki par 55 gadiem, ar nepabeigtu vai iegūtu augstāko izglītību, publiskajā sektorā strādājošie, pensionāri, skolēni un studenti, kā arī augstākā un vidējā līmeņa vadītāji. Aktīvāk brīvprātīgo darbu veic Vidzemē un Zemgalē dzīvojošie, kā arī lauku iedzīvotāji, turklāt brīvprātīgo darbu biežāk veic tie, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī nepārsniedz 299 latus un personīgie ienākumi – 249 latus. Tikai 25% aptaujāto iedzīvotāju apgalvo, ka ir veikuši brīvprātīgo darbu, turklāt regulāri – vismaz reizi mēnesī – to veic 8% respondentu. Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji piedalās dažādās talkās, savukārt visvairāk laikā brīvprātīgie iegulda veco ļaužu, cilvēku ar invaliditāti un bērnu aprūpē. Tāpat lielākā daļa respondentu – 68% – ir slikti informēti vai nav nemaz informēti par brīvprātīgo darbu. Kā konferencē sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas nodaļas vadītāja Diāna Sīmansone, arī nākamgad nepieciešams turpināt sabiedrības informēšanu un skaidrojošo darbu, jo tā var panākt lielāku cilvēku iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā. Turklāt nākamajā Eiropas Savienības finanšu un struktūrfondu plānošanas periodā brīvprātīgajam darbam atvēlēta ļoti svarīga loma, ko varēs just arī Latvijā, piebilda Sīmansone. Savukārt Latvijas Samariešu apvienības priekšsēdētājs Andris Bērziņš arī piekrīt, ka cilvēkus vajadzētu vairāk informēt par brīvprātīgā darba iespējām, kā arī svarīgi ir veicināt sistēmu brīvprātīgā darba organizēšanā. LETA
Komentāri