Salīdzinot ar tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas uz ārzemēm devās darba meklējumos uzreiz pēc Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās, krīzes gados izbraukušo vidū ir vērojami jauni migrācijas iemesli, iepazīstinot ar pavasarī veiktā pētījuma pirmajiem secinājumiem, pauda Latvijas Universitātes (LU) profesore Zaiga Krišjāne.
Ja 2004.gadā cilvēki biežāk no Latvijas uz ārzemēm devās, lai labāk nopelnītu, tad krīzes gados arvien vairāk bija to, kuri no Latvijas prom devās tādēļ, ka bija zaudējuši darbu un ilgstoši to nevarēja atrast.
No aptaujas dalībniekiem 22% respondentu norādījuši, ka bija spiesti meklēt darbu ārzemēs, jo nespēja veikt ikdienas un kredīta maksājumus, 19% respondentu devušies uz ārzemēm, jo bijusi nedrošība un neskaidrība par savu nākotni, bet 14% aptaujāto minējuši, ka prom no Latvijas devušies, jo nav bijis darba.
Pētījumu šā gada martā veica LU ģeogrāfi sadarbībā ar portālu “draugiem.lv”, portālā aptaujājot tos cilvēkus, kas devušies uz ārzemēm. Pētījumā piedalījās nedaudz vairāk par 2500 respondentiem no Lielbritānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Īrijas un Vācijas. Visvairāk aptaujas anketas portālā “draugiem.lv” aizpildīja uz Lielbritāniju aizceļojušie Latvijas iedzīvotāji – 1117 respondenti, Īrijā piedalījās 600 dalībnieki, Vācijā – 400, bet Zviedrijā un Norvēģijā kopā 400 respondenti.
Aptaujas rezultāti liecina, ka nozīmīga daļa no latviešiem ārzemēs ikdienā interesējas par Latviju un ikdienā izmanto dažādus sociālos saziņas tīklus, tajā skaitā “draugiem.lv”, norādīja “draugiem.lv” pārstāvis Jānis Palkavnieks.
“Draugiem.lv” ir 1,2 miljoni reģistrēto lietotāju, kas atrodas dažādās pasaules valstīs un katrs piektais ik dienu portālā ienāk no ārzemēm. “Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur vietējais sociālais medijs ir visvairāk izmantots,” sacīja Palkavnieks.
Aptaujājot ārzemēs dzīvojošos “draugiem.lv” lietotājus, secināts, ka ik dienu dažādus sociālās saziņas tīklus informācijas iegūšanai par Latviju izmanto 41,3%, 25,5% to izmanto vairākas reizes nedēļā, bet 21,7% – pāris reizes mēnesī. Saziņai ar Latviju 38,6% katru dienu izmanto ziņu portālus, televīziju un radio, savukārt vairākas reizes nedēļā šādus līdzekļus izmanto 24,9% respondentu. Katru dienu telefonu, tajā skaitā “skype” internetā, saziņai ar Latviju izmanto 19,9% aptaujāto, bet 34,7% to izmanto vairākas reizes nedēļa, savukārt 34,3% – pāris reizes mēnesī.
Lielākā daļa jeb 96,2% respondentu atklājuši, ka pāris reizes gadā apmeklē Latviju un uzņem viesus no Latvijas, bet pāris reizes mēnesī to dara 3,8% aptaujas dalībnieku.
No izbraukušajiem tautiešiem 5% Latvijā palikuši vecāki, bet vairumam radinieki nav palikuši, līdz ar to ir mazāka varbūtība, ka viņi atgriezīsies Latvijā. Daudzi ārzemēs uzturas ar kādu no ģimenes locekļiem. 24% atzinuši, ka ārzemēs uzturas kopā ar savu partneri, bet 11% – kopā ar bērnu, kurš ir pirmsskolas vai sākumskolas vecumā, informēja Krišjāne.
Latvijā atgriezties vēlētos 23% aptaujāto, bet 12% respondentu minējuši, ka drīzāk plāno pārcelties uz kādu citu valsti, nevis atgriezties Latvijā, savukārt 65,1% plāno palikt ārvalstīs vismaz turpmākos piecus gadus.
“Nedrošība par nākotni Latvijā ir gan svarīgs izbraukšanas iemesls, gan arī šķērslis, lai pieņemtu lēmumu atgriezties atpakaļ Latvijā. Galvenais uzdevums ir mazināt izceļošanas izraisītāju cēloņus un veicināt aizbraucēju došanos atpakaļ uz Latviju. Svarīgi, lai tie lēmumi, kurus pieņemtu valsts, būtu zinātniski pamatoti,” vēstīja Krišjāne.
No LU profesores teiktā izriet, ka no Latvijas aizbraukušajiem svarīga ir komunikācija un šajā jomā daudz var palīdzēt dažādie sociālās saziņas tīkli. Tikpat svarīgi kā uzturēt saikni ar Latviju aizbraucējiem ir zināt, ka situācija valstī ir stabila un viņiem ir perspektīva doties atpakaļ uz Latviju. “Lēmumu pieņemšana par aizbraukšanu no Latvijas un atbraukšanu atpakaļ ir komplekss lēmums, tādēļ ieteikums ir vairāk komunicēt ar aizbraukušajiem,” vēstīja Krišjāne.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā sabiedriskajai apspriešanai nodoti sākotnējie priekšlikumi un pirmās idejas reemigrācijas atbalsta pasākumiem, kuras izstrādājusi pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iniciatīvas izveidotā darba grupa. Sākotnējie priekšlikumi reemigrācijas atbalsta pasākumu virzieniem ietver darba tirgus informācijas pieejamību, ieteikts veidot programmu augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei, paplašināt personu loku, kurām iespējams pretendēt uz repatrianta statusu, veidot sadarbību ar diasporu, atbalstīt skolēnus, kas atgriežas vai iekļaujas Latvijas izglītības sistēmā, paredzēta arī vienas pieturas aģentūras noteikšana ar jau esošām pārstāvniecībām reģionos informācijas un konsultāciju sniegšanai, kas attiecas uz uzturēšanos Latvijā.
LETA
Komentāri