Pirmdiena, 22. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Pērn teju katrs piektais mainījis savu pensiju 2.līmeņa plānu

Druva
14:45
06.02.2013
14

Teju katrs piektais pensiju 2.līmeņa dalībnieks 2012.gadā izmantoja iespēju mainīt pensijas pārvaldnieku vai plānu – to darījuši 18% no 1 194 100 dalībniekiem, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras apkopotā (VSAA) informācija.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, samazinājies iedzīvotāju skaits, kas maina pensiju 2.līmeņa plānus.

Visaktīvāk pensiju plānus iedzīvotāji mainījuši pērnā gada pirmajā ceturksnī, kad izvēli par labu citam pensiju plānam veica 91 738 pensiju 2.līmeņa dalībnieku. 2009.gadā pensiju plānu mainīja 22%, 2010.gadā – 24%, savukārt 2011.gadā – 23% pensiju 2.līmeņa dalībnieku, liecina VSAA informācija.

Bankas “Citadele” meitassabiedrības IPAS “Citadele Asset Management” valdes loceklis Zigurds Vaikulis atzīst, ka impulsīva “ceļošana” no viena pensiju plāna uz otru novērojama arvien retāk, un būtiskāks kļūst racionālais izvērtējums – pensiju pārvaldnieku nodrošinātais ienesīgums ilgtermiņā.

“Kļūstot informētākiem un labāk izprotot pensiju sistēmas darbības principus, iedzīvotāji atbildīgāk izturas pret pensijas pārvaldnieka vai plāna maiņu, apzinoties, ka haotiska un impulsīva pensiju plāna maiņa nenodrošinās lielāku pensijas uzkrājumu. Statistika liecina, ka visbiežāk pensiju plānus maina iedzīvotāji ar nelielu uzkrāto pensijas kapitālu, savu izvēli balstot uz tūlītējiem pensiju pārvaldītāju piedāvātajiem labumiem un dāvanām, nevis plānu ienesīgumu,” vērtē Vaikulis.

“Citadele Asset Management” pārvaldīto pensiju 2.līmeņa plānu peļņa no investīcijām pērn bijusi 10,9 miljoni latu, kas veicināja “Citadeles” plānu dalībnieku vidējā uzkrājuma pieaugumu gada laikā no 800 līdz 920 latiem. Pensiju 2.līmeņa fondos vidējais ienesīgums 2012.gadā bija 8,87%. “Citadele” aktīvā pensiju plāna ienesīgums pērn bija 9.8%, savukārt universālā pensiju plāna ienesīgums pērn sasniedza 9,02%.

Kā ziņots, Latvijas Komercbanku asociācijas pensiju fondu apskats liecina, ka Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas un privāto pensiju fondu ieguldījumu plāniem 2012.gads ir bijis ļoti veiksmīgs, jo vidējais gada ienesīgums tajos sasniedzis gandrīz 9%. Pensiju 2.līmeņa fondos vidējais ienesīgums pagājušā gada laikā ir 8,87%. Tas ļāvis pensiju 2.līmeņa dalībnieku vidējam uzkrājumam 2012.gada laikā pieaugt nedaudz vairāk nekā par 100 latiem jeb 13,6% – no 757,5 latiem līdz 860,6 latiem.

Pensiju 2.līmeņa konservatīvo plānu vidējais ienesīgums 2012.gadā bija 8,28% (vidējais gada ienesīgums kopš darbības sākuma – 4,64%), sabalansēto plānu vidējais ienesīgums 2012.gadā bija 8,77% (vidējais gada ienesīgums kopš darbības sākuma – 4,44%), aktīvo plānu vidējais ienesīgums 2012.gadā bija 9,15% (vidējais gada ienesīgums kopš darbības sākuma – 4,14%).

Pēdējos trīs gados ir vērojams stabils valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku pieaugums. Ja 2010.gada sākumā pensiju 2.līmenī bija iesaistījušies 1,096 miljoni dalībnieku, tad 2012.gada beigās šis skaitlis sasniedza jau 1,194 miljonus. 2010.gadā valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaits pieauga par 2,59%, 2011.gadā – par 2,95%, bet 2012.gadā – par 3,16%.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
4

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
37

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
60

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
60

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
417

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
138

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi