Pagājušajā gadā pretprasību skaits, lai piedzītu zaudējumus no ceļu satiksmes negadījuma izraisītāja, sauszemes transportlīdzekļu obligātajā civiltiesiskajā apdrošināšanā (OCTA) pieaudzis par 5%-20%, informēja salīdzināšanas servisa “Gudriem.lv” pārstāvji.
Aptaujājot apdrošināšanas kompānijas, “Gudriem.lv” secināja, ka galvenie zaudējumu pieprasīšanas iemesli satiksmes negadījuma izraisītājam ir apdrošināšanas polises neesamība, transportlīdzekļa vadīšana reibuma stāvoklī, saskaņotā paziņojuma nepareiza aizpildīšana, kā arī beidzies transportlīdzekļa tehniskās apskates derīguma termiņš.
Aptauja rāda, ka vidēji šādu zaudējumu piedziņas gadījumu skaits kopumā ir neliels. Pēc “If apdrošināšanas” (“If”) Transportlīdzekļu atlīdzību nodaļas vadītājas Līgas Bērziņas teiktā, pēdējo divu gadu laikā tikai vidēji 4% nelaimes gadījumu, kuros zaudējumus atlīdzināja “If”, kompānija vērsās pie avārijas vaininieka ar prasību atlīdzināt negadījumā radušos zaudējumus. Tomēr esot vērojams šādu gadījumu skaitam pieaugums.
“Ergo” Transportlīdzekļu apdrošināšanas un zaudējumu regulēšanas departamenta direktore Lilita Linde skaidrojusi, ka pagājušajā gadā pretprasību skaits sasniedza 187 gadījumus, kas bija par 18% vairāk nekā 2009.gadā. Visvairāk pretprasību tika iesniegts nepareizas vadītāja rīcības dēļ, kad transportlīdzekļa vadītājs pēc negadījuma aizbēga no notikuma vietas.
Pēc apdrošināšanas kompānijas pārstāves teiktā, saskaņā ar likumu apdrošināšanas kompānijām ir tiesības no vainīgās personas piedzīt summu, kas līdzvērtīga ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu apmēram. Piedziņu atļauts veikt dažos gadījumos, piemēram, ja vadītājs sēdies pie stūres alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē, kā arī gadījumā, ja pēc avārijas vadītājs atteicies iziet alkohola un narkotisko vielu ekspertīzi.
Pretprasība iespējama, ja cilvēks vada transportlīdzekli bez atbilstošas kategorijas vadītāja apliecības, ja vadītājs pamet notikuma vietu, neaizpilda saskaņoto paziņojumu, ja automobilim nav derīgas tehniskās apskates vai OCTA apdrošināšanas. Visos minētajos gadījumos avārijā cietušajam apdrošināšanas kompānija vai Latvijas Apdrošinātāju asociācija atlīdzina zaudējumus, bet pēc tam vēršas pie avārijas izraisītāja ar prasību atlīdzināt zaudējumu summu.
“Ņemot vērā to, ka saskaņoto paziņojumu popularitāte pieaug, ļoti bieži automobiļu vadītāji pieļauj kļūdas paziņojuma aizpildīšanā. Kļūdu dēļ apdrošināšanas kompānijas var vērsties ar prasību pie avārijas izraisītāja,” situāciju komentē Linde, norādot, ka ne visi autovadītāji zina, ka, kļūstot par avārijas vaininieku, ir jāinformē sava apdrošināšanas kompānija par negadījumu un jāiesniedz saskaņotais paziņojums. Gadījumā, ja avārijā iekļuvušais vadītājs, kuram nepieder konkrētais automobilis, ir aizbraucis no notikuma vietas, zaudējumus segs auto īpašnieks.
Apdrošināšanas kompāniju pārstāvji informēja, ka bez tiešajiem zaudējumiem, kuri radušies avārijas rezultātā, apdrošinātājs var izvirzīt pretprasību, kurā tiks iekļauta cietušo veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzināšana. “Tas nozīmē, ka avārijas vaininiekam no savas kabatas nāksies apmaksāt ne tikai ārstēšanas izdevumus, bet, iespējams, arī zaudējumus, kas radušies cietušā darba spēju zaudējuma gadījumā. Ja cietušais avārijas rezultātā kļūs par invalīdu, vainīgajam nāksies visu atlikušo dzīvi izmaksāt cietušajam uzturlīdzekļus oficiālās nopelnītās algas apmērā,” brīdināja Linde.
Pēc Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem, 2010.gadā pārdoto OCTA polišu skaits pieaudzis par 4,9%, salīdzinot ar 2009.gadu. LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics informēja, ka šis pieaugums attiecināms tikai uz OCTA polisēm, kuru līgumi slēgti uz 12 mēnešiem. Polišu, kas iegādātas uz trim vai deviņiem mēnešiem, pārdošanas apjomi ievērojami sarukuši, salīdzinot ar 2009.gadu.
NOZARE.LV
Komentāri