Pagājušajā gadā ārpustiesas parādu piedziņai nodotas lietas 161,077 miljonu latu vērtībā, kas ir par 4% mazāk nekā 2009.gadā, kad parādu piedzinējiem tika nodotas lietas par 167,66 miljoniem latu.
Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas vadītāja Agnese Priedīte (“Intrum Justitia”) biznesa portālam “Nozare.lv” pastāstīja, ka pērn kopumā parādu piedzinējiem nodoto lietu skaits veidoja 418 761, kas iepretim 442 709 lietām 2009.gadā ir samazinājums par 5,4%.
Priedīte skaidroja, ka lielākais lietu samazinājums vērojams tieši juridisko klientu segmentā. 2010.gadā juridiskie klienti ārpustiesas parādu piedziņai no citām juridiskām personām pērn iesnieguši 29 605 lietas 26,337 miljonu latu vērtībā. Lietu skaits pret 2009.gadu samazinājies par 43%, bet lietu summa par 54%. 2009.gadā juridisko klientu segmentā parādu piedzinēji saņēma 52 197 lietas 56,662 miljonu latu vērtībā.
Savukārt no privātpersonām parādu piedzinēji pērn lūgti atgūt 134,74 miljonus latu 389 156 lietās. 2009.gadā parādu piedzinēji saņēma 390 512 lietas 111,003 miljonu latu apmērā par parāda atgūšanu nu privātpersonām.
Priedīte skaidroja, ka juridisko klientu segmentā lietu skaits un summa samazinās jau vairākus gadus, lai arī krīzes periodā problēmas biznesa vidē saasinājās. Viņa skaidroja, ka recesijas laikā virkne uzņēmumu bankrotēja un ārpustiesas parādu piedziņai lietas šādos gadījumos nemaz netika iesniegtas.
Parādu piedzinēji arī novērojuši, ka uzņēmēji kļuvuši arī ievērojami piesardzīgāki un virknē gadījumu strādā tikai ar priekšapmaksu, tādējādi parāds nemaz neveidojas.
Privātpersonu segmentā iesniegto lietu summas pieaugums esot bijis arī negaidīts pārsteigums pašiem parādu piedzinējiem, jo kreditēšanas apjomi iepriekšējos gados strauji samazinājušies. Pēc iepazīšanās ar parādu struktūru, asociācija secinājusi, ka patlaban kreditori ārpustiesas parādu piedzinējiem iesniedz arī hipotekāro kredītu un automašīnu līzingu lietas, kur piedziņas summas ir ievērojami lielākas.
Vienlaikus privātpersonu summas pieaugumu veicinājis arī tas, ka aktīvāk pie parādu piedzinējiem sākušas vērsties namu pārvaldes. “Ekonomiskā situācija ir piespiedusi uzņēmumus iztīrīt portfeļus un piedziņā nonāk lietas ar ilgāku termiņu un lielākām prasības summām,” skaidroja Priedīte.
Vienlaikus viņa atzina, ka naudas atguvē patlaban ir jāiegulda divreiz vai pat trīsreiz lielāks darbs nekā pirmskrīzes posmā, kas arī sadārdzina procesa izmaksas.
Priedīte uzsvēra, ka nevienam kreditoram vai parādu piedzinējam nav mērķis parādnieka lietu nodot tiesai vai sodīt, tāpēc gadījumos, kad parādnieks ir gatavs sadarbībai, arī kreditori ir gatavi ilgāk gaidīt savus līdzekļus.
Visraitāk sokoties ar to portfeļu atgūšanu, kuros kredīti ir jauni un ar parādniekiem ir iespējams vienoties. “Jo ilgāk parāds noturēts plauktā, jo grūtāk atgūt,” atzina Priedīte.
Tāpat asociācijas biedri secinājuši, ka samazinājies sabiedrības akcepts parādniekiem. “Kad sākās krīzes un daudz cilvēki zaudēja darbu, bija populārs viedoklis, ka parādu var nemaksāt, jo to nedara neviens. Patlaban sabiedrībā nostabilizējusies saprašana par to, kas notiek, un cilvēki sāk skeptiskāk skatīties uz tiem, kuri nemaksā un kuru dēļ mājai nepieslēdz apkuri, lai gan pats parādnieks brauc ar lepnu auto. Sabiedrības viedokli mainās uz to, ka parādi ir jāmaksā,” sacīja parādu piedziņas kompānijas vadītāja.
Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācija dibināta 2010.gada maijā. Tās mērķi ir aizsargāt kreditoru intereses, piedalīties parādu piedziņas nozari reglamentējošā tiesiskā regulējuma izstrādē un pilnveidošanā, pārstāvēt parādu piedziņas uzņēmumu kopējās intereses valsts varas un pārvaldes institūcijās, sabiedriskajās un starptautiskajās organizācijās, informēt sabiedrību par parāda piedziņas tirgus aktualitātēm, kā arī veidot un uzturēt Latvijas sabiedrībā izpratni par Latvijas parādu piedziņas nozares darbības principiem.
Asociācijas biedri ir SIA “Creditreform Latvija”, SIA “Paus Konsults”, “Lindorff Oy” Latvijas filiāle, SIA “Intrum Justitia”, SIA “Konsultatīvā sabiedrība”, “Conventus”, UAB “Gelvora Latvijas filiāle” un SIA “Sergel”.
Pēc Priedītes teiktā, asociācijas biedri veido aptuveni 97% ārpustiesas parādu piedziņas tirgus.
NOZARE.LV
Komentāri