Mājsaimniecības patēriņa izdevumi 2011.gadā, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, bija 188 lati, kas ir par 9,5 latiem vairāk nekā 2010.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija par privāto mājsaimniecību patēriņa izdevumiem 2011.gadā.
Patēriņa izdevumu palielinājums 2011.gadā pret 2010.gadu faktiskajās cenās bija 5,3%. Tajā pašā laikā patēriņa cenas pieauga par 4,4%, kā rezultātā patēriņa izdevumi salīdzināmajās cenās pieauga tikai par 0,8%.
Patēriņa izdevumu pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vērojams kā pilsētu, tā lauku mājsaimniecībās, kā arī dažāda demogrāfiskā sastāva un ienākumu līmeņa mājsaimniecībās.
Lielāki patēriņa izdevumi bija pilsētu mājsaimniecībām, kurās tie sasniedza 204 latus vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Rīgā šis rādītājs bija 232 lati.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izdevumi pārtikai faktiskajās cenās pieauga par 7%, transportam – par 8,2% un mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem – par 7,5%.
Mājsaimniecību izdevumi pārtikai, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājušies no 50 latiem uz 54 latiem vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī. Izdevumi uzturam joprojām ir galvenā patēriņa prioritāte mājsaimniecībās, kas veido vidēji 28,8% no visiem patēriņa izdevumiem. Salīdzinājumā ar 2010.gadu, kad šis rādītājs bija 28,3%, izdevumu pārtikai īpatsvars ir audzis.
Nākamie lielākie izdevumu posteņi ir par mājokļa komunālajiem pakalpojumiem un transportu. Pieaudzis izdevumu īpatsvars veselībai – par 9,9%. Ja 2008.gadā veselība bija vien devītais lielākais patēriņa izdevumu postenis, tad 2011.gadā – jau piektais lielākais. Pirmo reizi veselībai tiek tērēts vairāk nekā apģērbiem un apaviem.
Kopumā vidēji visās mājsaimniecībās tādi primārie izdevumi kā pārtika, mājoklis, transports, apģērba un apavu iegāde un veselība veidoja vairāk nekā divas trešdaļas jeb 69% no kopējiem patēriņa izdevumiem.
Salīdzinot ar 2010.gadu, pagājušajā gadā visstraujāk pieauguši izdevumi pensionāru mājsaimniecībās – par 11%, savukārt algotu darbu strādājošo un pašnodarbināto mājsaimniecībās – attiecīgi par 3% un 4%.
Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati liecina – jo vairāk bērnu ir mājsaimniecībā, jo mazāk tā var atļauties tērēt. Visgrūtāk klājas mājsaimniecībām ar trīs un vairāk bērniem, kurās patēriņa izdevumi bija 111 lati un veidoja vien 59% no vidējā patēriņa izdevumu līmeņa valstī, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.
20% trūcīgāko mājsaimniecību patēriņa izdevumi pērn veidoja vien 103 latus vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Šīs grupas mājsaimniecību patēriņa izdevumi sasniedza tikai 55% no vidējā mājsaimniecību patēriņa līmeņa valstī. Šīs mājsaimniecības uzturam tērēja 35%, bet mājoklim – 19% no saviem patēriņa izdevumiem.
Pēc diviem iepriekšējiem lejupslīdes gadiem 2011.gadā vērojams mājsaimniecību patēriņa pieaugums, taču tā līmenis joprojām ir zemāks nekā 2009.gadā. Patēriņa izdevumu pieaugums saskaņā ar mājsaimniecību budžetu apsekojuma datiem ir novērots tikai no 2011.gada trešā ceturkšņa.
LETA
Komentāri