Nepilnus 20 gadus ceļmalas mājās netālu no Mores pagasta centra saimnieko Ilga un Artūrs Vanagi. Rīdzinieki, kas Atmodas laikā nopirkuši “Gaidas” un tagad priecājas par tolaik pieņemto pareizo lēmumu.
“Kursabiedri, rīdzinieki mani apskauž, jo varu sešos no rīta iziet ārā, palaist arī suni pastaigā un paskatīties, kas izaudzis, kas uzziedējis. Rīgā, dzīvoklī dzīvojot, tādu iespēju nav. Rīdziniekiem ir švaki – lai dabu sajustu, jābrauc uz Jūrmalu, bet tas naudu paņem. Šodien tas nav lēts prieks. Mums jau te arī zemītes nav daudz, bet savulaik labi saimniekojām. Bija goteles, teles, audzējām dārzeņus tirgošanai. Tagad lielveikalu vaina, ka vietējie neko no zemnieka vairs nepērk. Vienīgi zemenes drusku audzēju un vedu uz tirgu Siguldā. Tās labi pērk. Vedu arī ķiršus, bet skābos vairs neprasa, tagad tikai saldos,” sacīja Artūrs Vanags un piebilda, ka kundze dažkārt aizbrauc uz Rīgu pie meitas padzīvot dažas dienas, bet viņš paliekot mājās kopā ar Argo. Suns esot gan sargs, gan interesants sarunu biedrs.
“Nekārtību Latvijā ir daudz, bet man kā pensionāram par dzīvi nav jāgaužas. Pensija ir laba, abi iztiekam. Meitai un znotam arī Rīgā ir darbs, stundas garas, bet algu saņem. Tāpat visi esam strādājuši. Man tagad mati ceļas stāvus, kad klausos, cik pelnījuši un cik vēlas saņemt virkne to vīru, kuri lemj, kādai būt mūsu valstij,” vērtē Artūra kungs un piebilda, ka Vanagu ģimene laikam uz vēlēšanām neies.
“Ilga ir te Morē pierakstīta, bet es Rīgā. Man tur būtu jābalso, bet par ko? Pašvaldībā atkal tie paši vēži lien savās kulītēs. Atkal meklē, kur labāk. Man kauns, ka cilvēki nezina savu vietu. Skatos uz Paulu, Imantu Kalniņu. Sabiedrībā cienījami cilvēki, bet kāpēc noteikti jāsēž Saeimā? Nekā taču neizskatās. Sirma galva, bet nezina, kad vieta jādod jaunajiem, lai strādā. Un par Eiropas vēlēšanām man vispār nav ko sacīt. Atcerieties, kādus nemierus Kāposts organizēja Bērzkrogā? Tika pie varas, bet ko zemniekiem izdarīja? Kāpēc viņam jābūt Eiropas Parlamentā? Lai strādā savā saimniecībā! Latvieši kā tādi pakalpiņi, Eiropai pakaļ skrēja, bet tagad esam pliki un nabagi. Tādi Eiropai nebūsim vajadzīgi. Es vienmēr atcerēšos – noteikumi tādi, ka akā jāpārbauda ūdens kvalitāte, vai lopus var dzirdīt. Un mēs pārbaudām, kaut cilvēki gadiem no tās akas smēluši un paši dzēruši. Vai tas nav absurds?” dalījās Artūrs un neslēpa, ka, par politiku runājot, sirds ir pilna, tāpēc labāk domāt, ka ir savs dārzs un lauks, zāliens un grāvmalas, kuras tūlīt jāsāk izpļaut.
“Tiem, kas strādā amatos un domās par Mori, vispirms jāpaskatās, kur lai paliek bērni un jaunieši. Kur lai viņi strādā? Un vēl lai paskatās, kādi ir ceļi. Tas, kas iet gar mūsu māju, gadus 20 nav granti redzējis. Grāvji ir augstāki par ceļu. Cilvēkiem iet grūti, ja nav darba un nav arī naudas, tāpēc jādomā, kā šos jautājumus risināt,” sacīja Artūrs Vanags un piebilda: “Arī pats esmu domājis – broilerus paaudzēt, kādu cūku nobarot, bet ģimene mums nav liela, tik daudz gaļas nav kur likt. Tagad zāli nopļauju, nav kur likt, jo te nekur vairs blakus govju nav. Varētu pats paņemt kādu goteli, barot, slaukt. Bet cik mums pašiem dienā pienu vajag? Varbūt litru var izdzert. Varētu sviestu kult, sieru siet un pārdot, bet vietējie nevarēs nopirkt, taču uz tirgu vest neatmaksājas. Vajadzētu arī šīs lietas valstī sakārtot, lai lauku cilvēkam atmaksājas strādāt un pilsētnieki labu pārtiku var nopirkt tirgū, nevis tikai lielveikalā.”
Komentāri