Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas un privāto pensiju fondu ieguldījumu plāni 2013.gada 1.ceturksnī strādājuši veiksmīgi un pensiju līdzekļiem nodrošinātais vidējais gada ienesīgums tajos ir pārsniedzis 6%, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) jaunākais Pensiju fondu apskats.
LKA Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību komitejas eksperts, “Citadele Asset Management” Portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs Zigurds Vaikulis sacīja, ka 1.ceturkšņa labos rezultātus noteica tas, ka 2013.gads pasaules finanšu tirgos iesākās uz optimistiskas nots, kas turpinājās no 2012.gada.
“Investoru noskaņojums bija pozitīvs, bija vērojama paaugstināta investoru interese par riskantiem aktīviem, tomēr tā bija izteikti selektīva. Piemēram, pasaules akciju tirgus kopējais pieaugums 1.ceturkšņa laikā bija 6%, taču to nodrošināja tieši Rietumvalstu, it īpaši ASV akcijas, savukārt attīstības valstu tirgi ceturksni pabeidza nelielos mīnusos,” sacīja Vaikulis.
Investori salīdzinoši piesardzīgi izturējās pret ieguldījumiem attīstības valstu – Latīņamerikas, Āzijas un Austrumeiropas – parāda vērtspapīros. Līdzīgi procesi bija vērojami arī Latvijas valdības obligāciju segmentā, kā rezultātā gan Latvijas eiroobligāciju, gan latos denominēto obligāciju sniegums šī gada 1.ceturksnī bija vājš, norādīja Vaikulis. Kopumā šīs tendences ļāva nodrošināt sabalansēto un aktīvo pensiju plānu augstāku ienesīgumu, jo liela daļa to līdzekļu ieguldīti akcijās, bet konservatīvajiem plāniem ienesīgums bijis mazāks, jo to līdzekļi pārsvarā tiek ieguldīti valsts obligācijās, piebilda Vaikulis.
Valsts fondēto jeb 2.līmeņa pensiju pārvaldītāji dalībniekiem 1.ceturkšņa beigās ir nodrošinājuši gada peļņu no investīcijām 6,35% līmenī. Valsts fondēto jeb 2.līmeņa pensiju vidējais ienesīgums kopš 2013.gada sākuma konservatīvajiem pensiju plāniem ir 0,33%, sabalansētajiem plāniem – 1,3%, bet aktīvajiem plāniem – 2,17%. Visu plānu vidējais ienesīgums kopš gada sākuma ir 1,57%.
Pirmā ceturkšņa laikā valsts fondētās pensiju shēmas aktīvi palielinājušies par 34 miljoniem latu, no tā teju pusi – 16 miljonus latu – veido pārvaldītāju nodrošinātā peļņa, savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) iemaksas bijušas 18 miljoni latu. No darbības sākuma 2003.gadā līdz 2013.gada 1.ceturkšņa beigām pensiju fondi to dalībniekiem ir nopelnījuši kopumā 184 miljonus latu. Šī summa ir tīrā investīciju peļņa – pēc atlīdzības līdzekļu izmaksas pārvaldītājiem, turētājbankām un citiem izdevumiem. Peļņas rādītāji ilgtermiņā ir nodrošinājuši, ka pirms desmit gadiem veikts ieguldījums 2.pensiju līmenī patlaban ir palielinājies jau uz pusi.
Pensiju 3.līmeņa pensiju plānu ienesīgums 2013.gada 1.ceturksnī ir nodrošinājis stabilu privātās pensijas kapitāla pieaugumu gan sabalansētajos, gan aktīvajos plānos – visu 3.līmeņa pensiju plānu vidējais gada ienesīgums bija 6,68%.
Salīdzinot ar gada sākumu, 3.līmeņa pensiju plāniem vidējais gada ienesīgums palielinājās par 1,86%, ko galvenokārt nodrošināja ieguldījumi akciju tirgos.
Sabalansētajiem 3.līmeņa pensiju plāniem vidējais gada ienesīgums 1.ceturkšņa beigās bija 6,19%, bet aktīvajiem pensiju plāniem tas bija 7,59%.
LKA Privāto pensiju fondu komitejas vadītāja, “SEB Atklātā pensiju fonda” valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna skaidroja, ka arī ilgāka termiņa pensiju plānu ienesīgums bija samērā stabils, neskatoties uz būtiskām finanšu tirgus svārstībām 2009.gadā un 2011.gadā.
Pirmajā ceturksnī privātajos pensiju fondos uzkrātā pensiju kapitāla vērtība palielinājās par 5,7 miljoniem latu jeb 4% un sasniedza 148,1 miljonu latu. Pensiju plānu aktīvu pieaugums saistīts gan ar dalībnieku iemaksām sešu miljonu latu apmērā, gan ar dalībniekiem izmaksāto kapitālu trīs miljonu latu apmērā, gan ar nopelnīto investīciju rezultātu 2,7 miljonu latu apmērā.
Brencēna norādīja, ka šī gada 1.ceturkšņa laikā ir palielinājies privātpersonu individuālo iemaksu īpatsvars līdz 75% jeb 4,5 miljoniem latu no kopējā iemaksu apjoma privātajos pensiju fondos, savukārt darba devēju veiktajām iemaksām 1,5 miljonu latu apmērā salīdzinājumā ar 2012.gada beigām ir samazinājies par sešiem procentpunktiem. “Tā ir galvenā atšķirība no Rietumeiropas, kur tieši darba devēji ir lielākie iemaksu veicēji pensiju 3.līmenī,” skaidroja Brencēna.
Jautāts, vai ir iespējams prognozēt pensiju fondu ienesīgumu šī gada beigās, LKA Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību komitejas vadītājs, “Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” vadītājs Harijs Švarcs sacīja, ka aktīvajiem pensiju plāniem prognozes izteikt nav iespējams, jo tie ir atkarīgi no notikumiem pasaules finanšu tirgos. “Protams, ja pieņemam, ka finanšu tirgos turpināsies 1.ceturksnī novērotās tendences, tad varētu prognozēt, ka arī gada beigās pensiju plānu ienesīgums varētu būt augsts. Gandrīz droši var pateikt, ka konservatīvajiem pensiju plāniem ienesīgums šī gada beigās būs mazāks nekā 2012.gada beigās, jo tas ir saistīts ar zemākām procentu likmēm Eiropā, ASV un Āzijā,” skaidroja Švarcs.
Uz 2013.gada marta beigām Latvijā darbojās astoņi valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāji, un shēmas dalībniekiem kopā ir pieejami 26 pensiju plāni. Marta beigās shēmā bija 1,2 miljoni dalībnieku, kopš gada sākuma shēmas dalībnieku skaits ir pieaudzis par 6000.
Uz 2013.gada beigām Latvijā darbojās septiņi privātie pensiju fondi, kas piedāvā 19 dažādus pensiju plānus, kas atšķiras gan pēc līdzekļu ieguldīšanas stratēģijas, gan pēc ieguldījumu valūtas. Kopumā pensiju 3.līmenī savus uzkrājumus vecumdienām veido 210 263 dalībnieki. Dalībnieku skaits šā gada 1.ceturksnī pieaudzis par 2278 dalībniekiem. Jau ziņots, ka gan otrā, gan trešā līmeņa pensiju fonda ieguldījumu plāniem 2012.gads bija ļoti veiksmīgs, vidējais gada ienesīgums tajos sasniedza gandrīz 9%.
Pensiju 2.līmenī uzkrātais līdzekļu apjoms pērn pārsniedza zīmīgo robežu – vienu miljardu latu. Uz gada beigām shēmā kopumā bija uzkrāti 1,028 miljardi latu, no tiem 860 miljoni latu bija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras iemaksas, savukārt 168 miljoni latu jeb 16,3% bija pārvaldītāju nodrošinātā peļņa.
Savukārt 3.līmenī jeb privātajos pensiju fondos 2012.gada beigās uzkrātā pensiju kapitāla vērtība sasniedza 142,4 miljonus latu, kas gada laikā bija palielinājusies par 19% jeb 22,9 miljoniem latu.
NOZARE.LV
Komentāri