Izskanot pēdējā zvana skaņām, Latvijas skolās šonedēļ simboliski noslēdza mācību gadu un ievadīja vasaras brīvlaiku. Pēdējais zvans vienmēr bijusi nozīmīga diena tieši 9. un 12. klašu skolēniem. Tā ir robeža, kas iezīmē jauna posma sākumu skolēnu dzīvē. Ikkatra skola un tās audzēkņi liek lietā
izdomu, lai padarītu šo dienu īpašu un mūžam atmiņā paliekošu. Arī Priekuļu vidusskola nav izņēmums – tās audzēkņi
vecākiem, skolotājiem un, pats galvenais, sev bija sarūpējuši oriģinālus un iepriekš neredzētus pēdējā zvana atzīmēšanas svētkus.
Sākumā nekas neliecināja par drīz pēc tam sekojošo pārsteigumu. Viss norisinājās, kā jau ierasts – skolēni un klašu audzinātāji pulcējās skolas priekšā,
darbinieki gatavojās uzrunām un skolēnu vecāki ar satrauktu sirdi un fotoaparātiem rokās gaidīja ierodoties abiturientus.. Pārsteigums bija liels, kad pēkšņi skolas pagalmā iebrauca padomju laiku
autobuss, tautā dēvēts par pīli, atvedot 9. a klasi. Drīz pēc tam pagalmā ieripoja Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma traktors, no kura piekabes izlēca 9. b klases skolēni. Divpadsmito klašu skolēni bija parūpējušies par patiesi iespaidīgu uznācienu, pirmajiem ierodoties militārā transportā ar maskēšanās krāsojumu uz vaigiem un otrajiem kopsolī iemaršējot skolas pagalmā, skaļā balsī skaitot skolas tematikai pielāgotu, militārā stilā veidotu tekstu. “Oriģinālais veids, kā pārsteigt pasākuma viesus un sveicējus, bija 9. un 12. klašu skolēnu pašu ideja un iniciatīva, kas tikai pierāda viņu radošo garu,” apliecināja skolas direktore Iveta Apine, piebilstot: “Ne vienmēr mēs varam pieturēties pie vecām tradīcijām. Tās mainās, un, iespējams, ka nākotnē šī gada absolventu aizsāktā ideja kļūs par tradīciju.” Turpinājumā jaunākie skolas audzēkņi sveica abiturientus ar priekšnesumiem, bet vecāko klašu skolēni, kuri nākamgad paši būs absolventu godā, novēlēja veiksmi un izturību eksāmenos un turpmākajā dzīvē.
Kaut gan skaisti saposto abiturientu rindas pieskandināja savstarpējas sarunas un smiekli, gaisā virmoja svinīga noskaņa, gandarījums un lepnums par paveikto darbu. Taujāti, vai šajā dienā jaunieši jūtas īpaši un nozīmīgi, lielākā daļa piekrita, ka svētku sajūta ir noķerta. “Uzvalks mugurā – tātad ir svētki! Pēdējais zvans ir jāizbauda,” atzina 12. klases skolnieks Modris Skrastiņš. Kaut gan mācību gads noslēdzies, vēl priekšā gala pārbaudījumi, kuri satrauc ne vienu vien. Skaidrs, ka eksāmenu laiks nav laipni lūgts viesis skolēnu dzīvē. To apstiprināja arī Jānis Cekuls, bilstot: “Protams, ka es eksāmenus negaidu. Tie atnāk paši.” Ne mazāks pārbaudījums jauniešus gaida pēc eksāmenu nokārtošanas – izvēlēties savu nākotnes profesiju un likt stingrus pamatus pieaugušā dzīvei nav nemaz tik vienkārši. Ir labi, ja cilvēkam jau tagad ir skaidrs, ko dzīvē vēlas sasniegt. Tāds ir Modris, kurš pēc vidusskolas beigšanas ir iecerējis stāties Rīgas Stradiņa universitātē un mācīties par fizioterapeitu. Taču daļai absolventu vēl nav skaidra redzējuma par savām profesionālajām gaitām nākotnē. “Par to, kur turpināt mācības, es domāšu tikai pēc atestāta saņemšanas,” atklāja Anita Siksne. Viens gan ir skaidrs – visi skolas beidzēji vienprātīgi atzīst, ka pavadītais laiks bijis skaists un skolu pamest būs grūti, taču ir pārliecināti, ka nākotne atnesīs ne mazāk jauku brīžu.
Komentāri