Pirms pavasara darbu cēliena zemnieki apkopj traktortehniku, lai varētu doties uz tehnisko
apskati. Mūspusē skates sākās jau martā.
“Druva” piedalījās skatē Priekuļu novada Mārsnēnu pagastā. Tur bija pulcējušies vairāki vietējie zemnieki, kas ar traktortehniku plāno piedalīties ceļu satiksmē.
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Cēsu nodaļas vecākais inspektors Ārijs Leoke un inspektors Ivars Spalviņš vērtē, ka šogad skatēs īpašu pārsteigumu nav bijis.
I.Spalviņš stāsta, ka traktortehnikas atbilstība darbam tiek vērtēta pēc vairākiem kritērijiem. “Ņemam vērā tehnikas aprīkojumu, pārbaudām gaismas ierīces, stūres un bremžu iekārtas, riteņu stāvokli, barošanas sistēmas elektroiekārtas, atgāžu izplūdes sistēmu un tamlīdzīgi. Lielāku uzmanību pievēršam piekabēm,” viņš saka un dara zināmu, ka bijušā Cēsu rajona robežās ik gadu traktortehnikas tehniskā apskate tiek veikta vidēji 2000 tehnikas vienībām.
Vislielākā uzmanība traktortehnikas īpašniekiem jāpievērš elektrosistēmai, jo biežākie klupšanas akmeņi ir
numurzīmes apgaismojums, virzienrādītāji, bremžu un gabarītlukturi.
Inspektori norāda, ka netrūkst arī gadījumu, kad tehnika neatbilst prasībām. Tad parasti tiek dots laiks, lai to sakārtotu un tad tehnisko apskati veiktu atkārtoti.
I.Spalviņš teic, lai gan vecā izlaiduma traktori kalpo labi, katru gadu tehniskajās apskatēs redzams arvien vairāk jaunu traktoru. „Tas ir tikai normāli. Arī lauksaimniecībai jāiet līdzi laikam. Ja zemnieks spējis paplašināt saimniecību, ja jāapstrādā lielākas platības, tad jādomā arī par jaudīgu traktoru. Daudzi saimnieki traktorus pērk līzingā, lielākoties jauna traktora iegāde atmaksājas jau dažu gadu laikā,” vērtē I.Spalviņš un
piebilst, ka tomēr arī jaunai tehnikai gadās ķibeles. „Modernie traktori ir aprīkoti ar elektronikas ierīcēm. Ja rodas bojājumi, tad saimnieks pats nespēj tikt galā ar ķibeli, jāgaida meistari, bet darbi tīrumā kavējas,” saka inspektors I.Spalviņš. Viņš min arī kādu interesantu tendenci, ka pērn skatēs tika atrādīti traktori, kuriem gadus piecus un vairāk nebija veikta tehniskā apskate. Cilvēki sapratuši, ka arī T-25 vai T-40 var veiksmīgi iziet tehnisko apskati un piedalīties satiksmē.
Inspektors ir novērojis, ka arvien biežāk traktortehniku uz skati atved gados jauni cilvēki. „Daudzi pārņem saimniekošanu no vecākiem. Lai gan zina, ka darbs ir smags, tomēr saprot, ka ir jāstrādā savā zemītē. Citur jau nebūs vieglāk,” domās dalās I.Spalviņš.
Taujāts, kur iespējams apgūt nepieciešamās zināšanas, lai kļūtu par traktoristu, I.Spalviņš min Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikumu.
Zemnieks Vladimirs Puja traktortehnikas skatē piedalās katru gadu. “Sanāk braukt ne tikai pa savu lauku, bet piedalīties arī intensīvā satiksmē, pat aizbraukt uz pilsētu. Gribas, lai varu braukt droši,” viņš pastāsta. Lai gan 1992.gada izlaiduma traktors ik pa laikam prasa remontu, tehnikas apskate šogad izieta bez problēmām. Arī zemnieks Inārs Vītols ir pārliecināts, ka traktortehnikas apskate, uzsākot jauno sezonu, ir viens no pirmajiem darbiem laukos. „Pēc skates esmu drošs, ka varu ar traktoru parādīties arī kaut kur
tālāk par savu tīrumu,” saka I.Vītols.
SIA “Mārsnēnu Upmaļi”, kas nodarbojas ar lopkopību, saimniecisko darbību veic Mārsnēnu un Trikātas pusē, tāpēc uzņēmuma traktortehnika regulāri piedalās satiksmē. Šoreiz tehniskā apskate tika veikta astoņām tehnikas vienībām – sešiem traktoriem un divām piekabēm. Šogad pirmo reizi speciālisti vērtēt tehniku bija ieradušies saimniecībā. ”Parasti, lai izietu apskati, devāmies uz pagasta centru. Šogad ir vairāk tehnikas vienību, tāpēc priecājamies, ka speciālisti rīko arī izbraukumus uz saimniecībām,” saka uzņēmuma pārvaldnieks Andris Antons un pastāsta, ka traktortehnikas apskate aizritējusi veiksmīgi, kaut gan bijuši sīki aizrādījumi. „Tās bija lietas, ko varējām uzlabot uzreiz. Nebiju pievērsis uzmanību, ka kādai spuldzītei bija izdedzis drošinātājs,” pastāsta A.Antons. Viņš lepojas, ka saimniecības darbus var veikt ar jaunu tehniku, vecākajam traktoram vēl neesot desmit gadu. Protams, jaunās tehnikas iegādei izmantoti līzinga pakalpojumi.
A.Antons arī norāda, ka laikapstākļu dēļ patlaban visi darbi stāv uz vietas. Pavasarī esot ieplānots apart 200 hektāru zemes. A.Antons atminas, ka pērn šajā laikā traktori jau rūca tīrumā, bet šogad vēl jāgaida, kamēr lauki nožūs. Vienīgais, ko varot darīt – sakārtot traktortehniku. „Daudzi domā, ka jauna tehnika nesagādā problēmas. Ja ņem vērā darba apjomu, tad jārēķinās, ka dažas rezerves daļas jāmaina,” paskaidro. A.Antons.
„Mārsnēnu Upmaļi”
apsaimnieko vairāk par 750 hektāriem zemes, tāpēc bez vairākiem traktoristiem neiztikt, viņi arī rūpējas par uzticētā traktora tehnisko stāvokli.
Traktorists Gints Cielēns atzīst, ka strādāt ar jaunu tehniku viņam ir liels prieks. „Vēl pagājušajā gadā saimniecībā strādājām ar vecā izlaiduma belarusu, kas nemaz nevarēja pavilkt
tik smagu tehniku, kādu tagad liekam klāt jaunajiem traktoriem. Darba ir daudz, tāpēc pašsaprotami, ka jābūt arī jaunai tehnikai. Tad darbi manāmi iet uz priekšu,” saka G.Cielēns.
Ilze Fedotova
Komentāri