Malda Edīte un Pēteris Ivbuļi pirmoreiz šopavasar
atbraukuši uz saviem “Kalna Andricēniem”.
“Ziemā dzīvojam Rīgā, vasarās te,” saka saimnieks, atzīstot, ka nevar iedomāties, ka vasaras karstumā varētu labi justies pilsētā.
Malda, apstaigājusi apkārtni un puķu dobes, ķērusies klāt pavasara darbiem. “Darāmā ļoti daudz. Kaut rudenī lapas tika savāktas, ozoliem tās ilgi turas, un pagalms pilns,” bilst saimniece. Ozoli dižkoku augumā priecē acis. Malda Edīte atceras, ka lieli tie bijuši jau viņas bērnībā. Starp diviem, kas tuvāk mājai, ar brāli kāruši šūpoles. Pagalmā lieli dzīvības koki. Savulaik tēvs divus iestādījis sev un mātei. Resnumā ar ozoliem var sacensties vītols.
“Tēvs māju nopirka pirmās brīvvalsts laikā. Kādreiz man Līgatne īpaši nepatika. Tagad daudz labāk,” saka Malda Edīte. Pēteris vien nosmej, ka vienmēr te bijusi Līgatne, tikai pirms dažiem gadiem pagasta cilvēki pēkšņi pamodušies Augšlīgatnē. Kurš izdomājis šādu vietvārdu? Tiesa, saimniekos neziņu vieš nākotne, kas pagaidām neparedzama. Pāri viņu mājai iecerēta jaunā šoseja. Kad to būvēs, pagaidām neviens nevar pateikt.
Sniegpulkstenītes saziedējušas baltos paklājos, zied sniega roze. Asnus no zemes izbāzuši visdažādākie stādi. Drīz ziedēs prīmulas, tulpes. “Vēl nevar pateikt, kā puķes pārziemojušas. Kurmji daudz sarakuši. Tā kā neko neaudzējam, mežacūkas pie mums nenāk. Vienu pavasari gan stirnas bija tulpēs tikušas. Iestādījām kļavu, arī to stirnas apskādēja,” pastāsta Malda Edīte. Arī kastaņai vējā liels zars nolūzis.
Mājas pagalmā pie karoga masta vienmēr zied puķes. Visapkārt mājai ir flokšu dobes. Kad tās sakuplo, smaržo viss pagalms.
“Kamēr visus ziemas
sārņus
novāksim,
vajag daudz laika. Brīvdienās sabrauks palīgi, tad jau darbi veiksies ātrāk,” saka Pēteris un aicina:
“Atbrauciet vasarā, kad te viss zied.” Pirms gadiem garāmbraucēji priecājās par sakopto mājas apkārtni, jo tik daudz rūpju un darba tam veltīja retais. Kā atzīst Pēteris, pēdējos gados cilvēki daudz vairāk kopj vidi, kurā dzīvo, prot to novērtēt. Malda Edīte un Pēteris mūžu nostrādājuši par zemes ierīkotājiem. Labi pazīst daudzu bijušo Cēsu rajona kopsaimniecību teritorijas, kur daudz strādāts.
Ivbuļi atzīst, ka Līgatnē dzīve ir mierīga. Vasarā ābeles un apkārtējie koki met ēnu. “Kalna Andricēni” ir mīļa vieta, kur satikties un pabūt kopā savējiem.
Sarmīte Feldmane
Komentāri