Saulkrastu iedzīvotāji pauž satraukumu par atkritumu apsaimniekošanas operatoru maiņu un SIA “Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija” (ZAAO) pozīciju nostiprināšanos, raksta laikraksts “Dienas Bizness”.
Tajās pašvaldībās, kur atkritumu apsaimniekošanas operators izraudzīts konkursa kārtībā, tarifi samazinās pat par 50%. Tādus secinājumus var izdarīt, salīdzinot pēdējā laikā rīkotos atkritumu apsaimniekošanas publisko iepirkumu rezultātus dažās pašvaldībās, kuros cena svārstās 2,84-5,97 latu par kubikmetru robežās un ir vidēji par 40% zemāka nekā pirms konkursa rīkošanas.
Tajā pašā laikā tajās pašvaldībās, kuras par savu atkritumu apsaimniekošanas operatoru bez iepirkuma konkursa rīkošanas izvēlējušās ZAAO, cena ir 8-9 latu par kubikmetru robežās.
Tiesa, ZAAO sniegtā pakalpojuma cena, pēc Latvijas Namu apsaimniekotāju un pārvaldes asociācijas datiem, nav pati augstākā valstī, vēl dārgāk par atkritumu apsaimniekošanu maksā liepājnieki, kā arī Jēkabpils un Alūksnes novada iedzīvotāji, kur cena pārsniedz desmit latu par kubikmetru.
Tomēr ne visur iedzīvotāji ir gatavi tik augstas atkritumu apsaimniekošanas cenas akceptēt. Viens no jaunākajiem piemēriem ir Saulkrasti, kur pašvaldība šovasar izlēma neturpināt līgumus ar privātajiem operatoriem SIA “L&T”, SIA “Ragn-Sells” un SIA “Vidzemes serviss”, bet gan, iegādājoties 0,8% ZAAO akciju, kā vienīgo atkritumu apsaimniekošanas operatoru savā teritorijā bez konkursa atzīt ZAAO.
Saulkrastu iedzīvotāji, satraukti par tarifu kāpumu 14%-43% robežās, rakstīja dažādām valsts iestādēm sūdzības, norādot, ka iepriekšējo privāto operatoru sniegtie pakalpojumi viņiem šķituši piemērotāki arī citādā ziņā, piemēram, pēc atkritumu izvešanas grafika, taču pagaidām sūdzības palikušas bez konkrēta rezultāta.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iedzīvotājiem atbildēja, ka pašvaldībām ir autonoma funkcija organizēt iedzīvotājiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ieguldīt savus līdzekļus kapitālsabiedrībās, tostarp “kvalitatīvus atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedzošajā ZAAO, kuras īpašnieces jau šobrīd ir 26 pašvaldības, ieskaitot Saulkrastus”. Turklāt, tā kā Saulkrastu novada pašvaldība ir ZAAO kapitāldaļu īpašniece, tai nav tiesiska pamata piemērot publiskā iepirkuma likumu un rīkot konkursu.
“Par labu ZAAO izlēmām vairāku iemeslu dēļ: pirmkārt, brīvajā tirgū strādājošie privātie atkritumu operatori mums nevarēja piedāvāt vienotu sistēmu, kas var apgrūtināt Eiropas Savienības prasību izpildīšanu attiecībā uz obligāto atkritumu šķirošanu. Otrkārt, tā kā arī paši tagad esam ZAAO līdzīpašnieki, mums ir sajūta, ka labāk varam organizēt un piedalīties atkritumu apsaimniekošanas procesā, nekā tas būtu ar kādu privāto operatoru,” laikrakstam skaidroja Saulkrastu domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis, piebilstot, ka par ZAAO saņemtas labas atsauksmes no citām pašvaldībām un Saulkrasti gribējuši saviem iedzīvotājiem piedāvāt “pārbaudītas vērtības”.
“Un, ja arī tagad tarifs ir par dažiem procentiem augstāks, toties dārdzība mudina iedzīvotājus aktīvi atkritumus šķirot. 6000 iedzīvotāju lielajā pilsētā ZAAO jau ir ierīkojusi 30 atkritumu šķirošanas punktus, izveidojis ekolaukumu, bez maksas savāc mājās no iedzīvotājiem veco elektroniku,” labumus uzskaita Līcis.
Tā kā Saulkrastu pašvaldības gadījums nav tikai viens izņēmums, savu satraukumu par situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā, kad likums ļauj pašvaldībām likvidēt konkurenci un uzspiest iedzīvotājiem neizdevīgākus un dārgākus tarifus, paudusi arī Konkurences padome (KP).
ZAAO jau ievērojami izpleties aiz sava “mājas reģiona” – Ziemeļvidzemes robežām. Savu vēlmi pievienoties izteikusi arī Baltinava un Viļakas novads.
Teorētiski ZAAO ekspansijai robežu nav. “Mūsu pakalpojumu kvalitāte un skaidri saprotami spēles noteikumi ir tas, kas pašvaldības pamudina pievienoties ZAAO. Saulkrastu pašvaldību privāto operatoru pakalpojumi neapmierināja, tāpēc viņi vērsās pie mums,” sacīja ZAAO direktors Aivars Sirmais, KP pausto viedokli par neizdevīgāku tarifu uzspiešanu iedzīvotājiem saucot par neobjektīvu.
“Atkritumu apsaimniekošana kā nozare, kurā būtiska loma ir piešķirta pašvaldībai, jau izsenis ir vērtējama kā regulēta tirgus nozare, kas nozīmē, ka brīva konkurence tās klasiskajā izpausmē faktiski nav iespējama,” norāda Sirmais, noraidot kritiku par salīdzinoši augstiem tarifiem. “Tieši citviet tarifi ir necaurspīdīgi. Pašlaik ZAAO ir trīs veidu atkritumu apsaimniekošanas tarifi, kas svārstās no astoņiem līdz deviņiem latiem par kubikmetru. Nākotnē mēs gribētu ieviest visiem vienu tarifu, kad iedzīvotāji maksātu par atkritumu izvešanu, kamēr šķiroto atkritumu vākšana ir bez maksas.”
Kā atgādina “Dienas Bizness”, ZAAO ir labi organizēta dalīto atkritumu vākšanas sistēma, kurā ietilpst gan ekopunkti, gan ekolaukumi, gan ekokastes, gan PET konteineri. Tāpat, veicot lielas investīcijas, uzņēmums izveidojis atkritumu apstrādes centru, tādējādi izpildot Eiropas prasības atkritumu sagatavošanu noglabāšanai, kas Rīgā vēl nav izdevies.
“Visu cieņu, ja ZAAO tarifā var iekļaut naudu gan atkritumu šķirošanai, gan iedzīvotāju izglītošanai. Jautājums, vai uzņēmumiem un iedzīvotājiem atsevišķās pašvaldībās ir tik būtiski jāpārmaksā? Arī Salaspilī ir 28 atkritumu šķirošanas punkti un būs arī šķirošanas laukums, bet tarifs salīdzinoši ar ZAAO piedāvāto ir vairākas reizes zemāks. Tas vienmēr būs zemāks tur, kur par tiesībām sniegt pakalpojumu sacentīsies vairāki komersanti,” laikrakstam akcentēja “Ragn-Sells” pārstāve Diana Afoņina.
NOZARE.LV
Komentāri