Tā teicis reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs Edgars Zalāns, un viņa paustā doma atzīta par pērnā gada spārnoto teicienu. Par gada vārdu atzīts vārds talkot, savukārt par gada nevārdu atzīts šis te, šo te. Īpašu nomināciju “2008.gada nagla” ieguvis finanšu ministra Ata Slaktera izteikums intervijā – nothing special. Lai gan izteikums nav latviski, teiciens jau folklorizējies tā zīmīgā vēriena dēļ.
Rīgas Latviešu biedrības latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju pērn izsludināja jau sesto gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena meklēšanu. Par gada vārdu var virzīt spilgtāko un trāpīgāko pēc latviešu valodas likumībām veidoto vārdu, kas pirmo reizi izskanējis, kļuvis populārs vai atguvis popularitāti 2008.gadā. Gada nevārds ir nejēdzīgākais darinājums vai nevajadzīgākais svešķermenis, kas valodā parādījies vai manāmi izplatījies 2008.gadā, vai arī jau pazīstams vārds, kas šajā gadā plaši lietots ar visneiederīgāk vai visnevajadzīgāk sagrozītu nozīmi.Gada spārnotais ir spilgtākais vai dīvainākais teiciens, kas īpaši bieži lietots vai sevišķi pamanīts 2008. gadā.
Izvēloties 2008.gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu, žūrija spraigā domu apmaiņā izskatīja vairākus simtus ierosinājumu. Pieteikumus bija iesūtījuši jaunieši, vecāki ļaudis, ierēdņi un viņu kritizētāji, žurnālisti, tulkotāji un filozofi.
Spārnoto teicienu nominācijas pieteikumiem šoreiz spilgta iezīme bija ekonomisko un politisko problēmu atspulgs – asprātīgs humors, dzēlīga ironija par notikumiem valstī, kā arī reālistiska pašironija un jauni apzīmējumu meklējumi.
Žūrijas pārstāvis Ojārs Bušs atzinis, ka gada vārds talkot ir viegli saprotams un jau sen zināms, ar izsenis raksturīgu domu par kopēju labumu.
Savukārt gada nevārds šis te, šo te pēdējā laikā visos locījumos skan ļoti bieži. “Katrs vārds par sevi ir labs un derīgs, bet abi kopā ir neveikla liekvārdība, “apgalvojis žūrijas pārstāvis, rakstnieks Imants Auziņš. Viņš norādījis, ka šie vārdi ir valodas vīruss, kuru lietošana pauž augstprātību varas attieksmē pret cilvēku vairākumu.
Uz gada vārdu kandidēja vārdi talkot , vaimanoloģija , lieldraugs un stāvparks. Tāpat uz šo titulu kandidēja bezpajumtnieku pārdēvēšana par bomāriem, elektroniskā pasta adreses pārdēvēšana par edresi, fitnesa klubu pārdēvēšana par vingruma klubiem un vakardienas makaronu saukšana par vakaroniem, kas īpaši izplatīta studentu un skolēnu vidū. Saistībā ar lielo latviešu emigrēšanu uz Īriju un citām zemēm ierosināts ieviest arī apzīmējumu Sprīdīša sindroms.
Savukārt uz gada nevārda titulu kandidēja krīze, Parex un satiksmes ministra Ainara Šlesera
izteikumi. Ministrs bieži lieto jāsaka to gramatiski pareizā jāsaka tas vietā. Uz gada nevārdu pretendēja arī tādu daudzskaitlinieku kā bažas un debates lietošana vienskaitlī, kā arī vakanču un brīvu darba vietu nodēvēšana par atvērtām darba pozīcijām .
Savukārt uz gada spārnotā teiciena titulu pretendēja gan sauklis no ārstu demonstrācijas pie Saeimas “Algas atkausēt, ministrus iesaldēt!”, Valsts prezidenta Valda Zatlera teiktais: “Kas es esmu?”, premjerministra Ivara Godmaņa paustais: “Nevajag psihot!”, Ata Slaktera izteikumi no intervijas “Bloomberg”, tostarp nothing special un “we will be very taupīgi”, gan arī daudzi citi.
Latvijā tāda akcija pirmo reizi notika 2003.gadā, kad par gada vārdu kļuva zīmols, par nevārdu – eiro tā nelokāmības dēļ, bet par spārnoto teicienu – vārdkopa zelta rokas ar jaunu nozīmi. 2004.gada vārds bija mēstule, nevārds – māsterplāns, spārnotais teiciens – valsts deg zilās ugunīs, 2005.gadā – attiecīgi smacenis, centrs , vanags noknāba cālīti, 2006.gadā – draugoties,
hendlings, ņēma un uzmeta, 2007.gadā – ēnstrādnieks, (siera) produkts, bojāts horizontālais taimkods.
Komentāri