Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Par zivju audzētavām interese nesarūk

Druva
08:14
18.09.2014
237
Karlu Zivjaudzetava 2 Kras 600 X 381

Zivju audzētavās aizvadītā karstā vasara prasījusi daudz lielākas pūles nekā parasti, lai zivis neaizietu bojā.

Vēsturiskā Cēsu rajona robežās darbojas divas valsts zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavas – „Brasla” Pārgaujas Straupes pagastā un „Kārļi” Amatas novada Drabešu pagastā. Tās abas vada Jānis Balodis.

„Kārļos”

galvenokārt audzē lašus, strauta foreļu, sīgu un varavīksnes foreļu mazuļus, nelielos daudzumos arī alatas un palijas. Savukārt „Braslā” pamatā tiek audzēti taimiņi, strauta foreļu un varavīksnes foreļu mazuļi, nedaudz arī alatas un palijas.

Patlaban audzētavās ir vairāk nekā 120 tūkstoši lašu un tikpat daudz taimiņu, nedaudz mazāk foreļu. „Šogad ūdenstilpēs esam izlaiduši 135 tūkstošus lašu smoltus un mazuļus un vairāk nekā 120 tūkstošus pieaugušu taimiņu. Vasaras sākumā Gaujā ielaidām 6,4 miljonus nēģu kāpuru. Izaudzējām un upēs ielaidām 50 tūkstošus strauta foreļu mazuļus, savukārt uz Usmas ezeru aizvedām 54 tūkstošus ezera sīgu mazuļus. Vēl izlaidām divu gramu svaru sasniegušus 65 tūkstošus taimiņus un 58 tūkstošus lašu mazuļus,” papildina J.Balodis.

Zivju mazuļi dabīgajās ūdenstilpēs pēdējoreiz izlaisti augustā, un šogad tas vairs netiks darīts. Tagad tiekot gaidīts novembris, kad tiks ņemti lašu, taimiņu un strauta foreļu ikri. „Tad tos liekam speciālās iekārtās, kur tie attīstās līdz pavasarim. Ziemas laikā tiek atlasīti neapaugļotie un bojātie ikri. Patiesībā tas ir juveliera darbs, jo ikri tiek lasīti ar pinceti. Tikai aprīlī tos laidīsim baseinā. Tas nozīmē, ka paiet pusotra gada, līdz zivis varam laist dabīgās ūdenstilpēs,” par lašu pavairošanas procesu stāsta J.Balodis.

Viņš neslēpj, ka zivju audzētavu „Kārļi” iecienījuši arī privātie zivju audzētāji, kas vēlas dīķos audzēt foreles. „ Ir cilvēki, kas pie mums zivju mazuļus iegādājas regulāri. Pieprasījums ir periodisks. Protams, lielākā interese ir pavasarī, kad zivju audzētāji grib papildināt dīķus ar jaunām zivīm,” teic J.Balodis un atgādina, ka starp citām zivju audzētavām, „Kārļi” izceļas ar darbības ekonomiskumu, jo ūdens no Amatas Latvijas brīvvalsts laikā izbūvētās HES aizsprosta dēļ audzētavā ieplūst pašteces ceļā. Turklāt arī interesenti jo īpaši novērtē to, ka zivis ir audzētas caurteces baseinos, nevis recirkulācijā.

Kā min J.Balodis, darba specifikas dēļ zivaudzētavā dežūras notiek visu diennakti. J.Balodis uzsver, ka šī vasara zivju audzētājiem nav bijusi vienkārša, jo karstā laika dēļ ir bijušas krasas ūdens temperatūras maiņas, kas zivīm nepatīk. Pēc zivju speciālista vērojuma vissvarīgāk ir uzmanīt nepārtrauktu ūdens padevi no Amatas. „Bija grūti uzturēt vajadzīgo ūdens temperatūru baseinos. Karstajā laikā pielikām lielas pūles, lai nodrošinātu zivīm nepieciešamo skābekļa daudzumu. Protams, tas prasīja ne tikai lielu darbu, bet arī papildu resursus. Amatas upē kādu brīdi bija pat 24 grādus silts ūdens, ja mēs attiecīgi nereaģētu uz situāciju, tad zivis aizietu bojā,” bilst J.Balodis un stāsta, ka ik pa laikam atgadoties arī citas ķibeles. Piemēram, ūdens padeves cauruli aizsprosto ieklīdušās vardes, vēži vai vēdzeles. Ziemā bez ūdens apmaiņas mazie laši varot izturēt pusstundu, taču vasarā bez ūdens caurteces tie būs pagalam pat desmit minūšu laikā. Problēmas zivju mazuļu veselībai var radīt arī no Amatas pievadītā ūdens uzduļķojums pēc spēcīgiem lietiem.

Abas zivju audzētavas iespēju robežās arī attīstās. Piemēram, pērn īstenots Lauku atbalsta dienestā apstiprinātais projekts „Zinātniskā institūta „BIOR” zivju audzētavas „Tome” un „Kārļu” filiāles audzēšanas iekārtu modernizācija”. Tā rezultāta sakārtotas ūdens piegādes sistēmas – veikta vienkāršota rekonstrukcija, ūdens cauruļu uzstādīšana.

Arī par zivsaimniecības nozari kopumā J.Balodim ir kas sakāms. Viņu priecē, ka arvien vairāk pašvaldību domā par dabu, par ūdenstilpju sakārtošanu un ūdenstūrisma attīstību. ”To redzam, piemēram, Līgatnes, Cēsu, Pārgaujas, Amatas novadā. Ir jāapzinās, ka vidi, kāda tā būs pēc desmit, divdesmit vai simts gadiem, mēs veidojam jau šodien. Katrs cilvēks, kurš dzīvo upes tuvumā, ir atbildīgs par upi, tās krastu. Nav jāgaida, ka kāds nāks un sakops to tavā vietā,” izsakās J.Balodis.

Zivju audzētavu „Kārļi” iecienījuši arī tūristi. Arī dienā, kad „Druva” viesojas zivju audzētavā, pie tās piestāja tūristu autobuss, no kura aizkāpa skolēni. ”Latvijā nav daudz zivju audzētavu, tādēļ ir skaidrs, ka cilvēkiem par tām ir interese. Esam atvērti tūristiem. Gribam, lai arī viņiem ir interesanti. Tā speciāli tūristu priekam turam stores. Ar storu populācijas audzēšanu vairumā nenodarbojamies, jo tām patīk siltāks ūdens. Tā kā Amatu var pieskaitīt pie aukstūdenstilpēm, tad, lai stores pavairotu, tām atbilstoši apstākļi būtu jārada mākslīgi. Storēm esam atvēlējuši vienu baseinu, lai cilvēki redz, kā tās izskatās dzīvē,” papildina J.Balodis un piebilst, ka ekskursiju laikā iespējams uzzināt gan

par Kārļu zivjaudzētavas vēsturi, gan par zivju audzēšanas procesu.

Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
17

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
349

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
117

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
555

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi