Sestdiena, 8. novembris
Vārda dienas: Aleksandra, Agra

Par zivju audzētavām interese nesarūk

Druva
08:14
18.09.2014
217
Karlu Zivjaudzetava 2 Kras 600 X 381

Zivju audzētavās aizvadītā karstā vasara prasījusi daudz lielākas pūles nekā parasti, lai zivis neaizietu bojā.

Vēsturiskā Cēsu rajona robežās darbojas divas valsts zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavas – „Brasla” Pārgaujas Straupes pagastā un „Kārļi” Amatas novada Drabešu pagastā. Tās abas vada Jānis Balodis.

„Kārļos”

galvenokārt audzē lašus, strauta foreļu, sīgu un varavīksnes foreļu mazuļus, nelielos daudzumos arī alatas un palijas. Savukārt „Braslā” pamatā tiek audzēti taimiņi, strauta foreļu un varavīksnes foreļu mazuļi, nedaudz arī alatas un palijas.

Patlaban audzētavās ir vairāk nekā 120 tūkstoši lašu un tikpat daudz taimiņu, nedaudz mazāk foreļu. „Šogad ūdenstilpēs esam izlaiduši 135 tūkstošus lašu smoltus un mazuļus un vairāk nekā 120 tūkstošus pieaugušu taimiņu. Vasaras sākumā Gaujā ielaidām 6,4 miljonus nēģu kāpuru. Izaudzējām un upēs ielaidām 50 tūkstošus strauta foreļu mazuļus, savukārt uz Usmas ezeru aizvedām 54 tūkstošus ezera sīgu mazuļus. Vēl izlaidām divu gramu svaru sasniegušus 65 tūkstošus taimiņus un 58 tūkstošus lašu mazuļus,” papildina J.Balodis.

Zivju mazuļi dabīgajās ūdenstilpēs pēdējoreiz izlaisti augustā, un šogad tas vairs netiks darīts. Tagad tiekot gaidīts novembris, kad tiks ņemti lašu, taimiņu un strauta foreļu ikri. „Tad tos liekam speciālās iekārtās, kur tie attīstās līdz pavasarim. Ziemas laikā tiek atlasīti neapaugļotie un bojātie ikri. Patiesībā tas ir juveliera darbs, jo ikri tiek lasīti ar pinceti. Tikai aprīlī tos laidīsim baseinā. Tas nozīmē, ka paiet pusotra gada, līdz zivis varam laist dabīgās ūdenstilpēs,” par lašu pavairošanas procesu stāsta J.Balodis.

Viņš neslēpj, ka zivju audzētavu „Kārļi” iecienījuši arī privātie zivju audzētāji, kas vēlas dīķos audzēt foreles. „ Ir cilvēki, kas pie mums zivju mazuļus iegādājas regulāri. Pieprasījums ir periodisks. Protams, lielākā interese ir pavasarī, kad zivju audzētāji grib papildināt dīķus ar jaunām zivīm,” teic J.Balodis un atgādina, ka starp citām zivju audzētavām, „Kārļi” izceļas ar darbības ekonomiskumu, jo ūdens no Amatas Latvijas brīvvalsts laikā izbūvētās HES aizsprosta dēļ audzētavā ieplūst pašteces ceļā. Turklāt arī interesenti jo īpaši novērtē to, ka zivis ir audzētas caurteces baseinos, nevis recirkulācijā.

Kā min J.Balodis, darba specifikas dēļ zivaudzētavā dežūras notiek visu diennakti. J.Balodis uzsver, ka šī vasara zivju audzētājiem nav bijusi vienkārša, jo karstā laika dēļ ir bijušas krasas ūdens temperatūras maiņas, kas zivīm nepatīk. Pēc zivju speciālista vērojuma vissvarīgāk ir uzmanīt nepārtrauktu ūdens padevi no Amatas. „Bija grūti uzturēt vajadzīgo ūdens temperatūru baseinos. Karstajā laikā pielikām lielas pūles, lai nodrošinātu zivīm nepieciešamo skābekļa daudzumu. Protams, tas prasīja ne tikai lielu darbu, bet arī papildu resursus. Amatas upē kādu brīdi bija pat 24 grādus silts ūdens, ja mēs attiecīgi nereaģētu uz situāciju, tad zivis aizietu bojā,” bilst J.Balodis un stāsta, ka ik pa laikam atgadoties arī citas ķibeles. Piemēram, ūdens padeves cauruli aizsprosto ieklīdušās vardes, vēži vai vēdzeles. Ziemā bez ūdens apmaiņas mazie laši varot izturēt pusstundu, taču vasarā bez ūdens caurteces tie būs pagalam pat desmit minūšu laikā. Problēmas zivju mazuļu veselībai var radīt arī no Amatas pievadītā ūdens uzduļķojums pēc spēcīgiem lietiem.

Abas zivju audzētavas iespēju robežās arī attīstās. Piemēram, pērn īstenots Lauku atbalsta dienestā apstiprinātais projekts „Zinātniskā institūta „BIOR” zivju audzētavas „Tome” un „Kārļu” filiāles audzēšanas iekārtu modernizācija”. Tā rezultāta sakārtotas ūdens piegādes sistēmas – veikta vienkāršota rekonstrukcija, ūdens cauruļu uzstādīšana.

Arī par zivsaimniecības nozari kopumā J.Balodim ir kas sakāms. Viņu priecē, ka arvien vairāk pašvaldību domā par dabu, par ūdenstilpju sakārtošanu un ūdenstūrisma attīstību. ”To redzam, piemēram, Līgatnes, Cēsu, Pārgaujas, Amatas novadā. Ir jāapzinās, ka vidi, kāda tā būs pēc desmit, divdesmit vai simts gadiem, mēs veidojam jau šodien. Katrs cilvēks, kurš dzīvo upes tuvumā, ir atbildīgs par upi, tās krastu. Nav jāgaida, ka kāds nāks un sakops to tavā vietā,” izsakās J.Balodis.

Zivju audzētavu „Kārļi” iecienījuši arī tūristi. Arī dienā, kad „Druva” viesojas zivju audzētavā, pie tās piestāja tūristu autobuss, no kura aizkāpa skolēni. ”Latvijā nav daudz zivju audzētavu, tādēļ ir skaidrs, ka cilvēkiem par tām ir interese. Esam atvērti tūristiem. Gribam, lai arī viņiem ir interesanti. Tā speciāli tūristu priekam turam stores. Ar storu populācijas audzēšanu vairumā nenodarbojamies, jo tām patīk siltāks ūdens. Tā kā Amatu var pieskaitīt pie aukstūdenstilpēm, tad, lai stores pavairotu, tām atbilstoši apstākļi būtu jārada mākslīgi. Storēm esam atvēlējuši vienu baseinu, lai cilvēki redz, kā tās izskatās dzīvē,” papildina J.Balodis un piebilst, ka ekskursiju laikā iespējams uzzināt gan

par Kārļu zivjaudzētavas vēsturi, gan par zivju audzēšanas procesu.

Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Piedāvā nobaudīt rudens garšas

00:00
08.11.2025
23

Deviņi Cēsu novada restorāni visu šo nedēļu aicina rudens garšu piedzīvojumā. Novada rudens Restorānu nedēļa 2025 veltīta patiesām garšām, vietējiem stāstiem un sadarbībām, kas iedvesmo. Restorāna “Kest” šefpavārs Māris Jansons “Druvai” atzīt, ka šī nedēļa uz restorānu atved nedaudz atšķirīgus klientus, tos, kas ikdienā nav bieži restorānu apmeklētāji. “Redzams, ka cilvēki ir sajūsmā par šo […]

Kapsētā atklājas likteņi un vēsture

00:00
07.11.2025
108

Latvijā drēgns, vakaros tumsa iezogas aizvien agrāk. Ir veļu laiks, kad klusināti atmiņās atceramies tuvos, pazīstamos, zināmos, kuri mums atstājuši savas dzīves devumu. Cik daudz vai maz zinām par iepriekšējām cēsnieku paaudzēm, kādi stāsti dzirdēti par Mūžības dārziem Cēsīs, kas lasāms, pašķirstot vecas avīzes un žurnālus, atbildes meklēt rosināja Cēsu Centrālās bibliotēkas darbinieku rīkotais “Literāro […]

Ar atkarībām cīņu uzsākušie kopīga piedzīvojuma gaidās

00:00
06.11.2025
108

Drēgnajā aizvadītās sestdienas rītā Cēsīs, Vienības laukumā, it pozitīvā gaisotnē vārdus pārmija neliela ļaužu kompānija. Tie bija projekta “Dzīvo ar sparu, ne ar ieradumu” dalībnieki, kuri gatavojās savam pirmajam kopīgajam pārgājienam, šoreiz – Cēsīs. Lai gan plānotais dalībnieku skaits ar dažādām atkarībām nomāktajiem bijis vairāk par desmit,    šoreiz bija atnākuši tikai daži, toties ļoti […]

Dārziņa mūzika nebeidz skanēt

00:00
05.11.2025
101

Divas dienas pirms komponista, novadnieka Emīla Dārziņa 150.jubilejas, sestdien, 1.novembrī,    Cēsīs izskanēja viņam veltīts muzikāls sveiciens. To kopā ar pieciem vīru koriem, trim jauktajiem koriem, akadēmisko orķestri    “B-Sharp” un solisti Paulu Mihai­lovu sarūpēja koncerta “Dzies­ma, kas neatstāj” mākslinieciskā vadītāja Marika Slotina-Brante. “Pirms desmit gadiem komponista jubilejā saaicināju korus no Vidzemes un Rīgas, koncertā […]

Elīna Purmale-Baumane: Kad beidzam mācīties, sākam atpalikt – kāpēc pieaugušajiem jāmācās?

14:32
04.11.2025
29

Mūsdienās darba tirgus mainās tik strauji, ka reiz iegūtā izglītība vairs nav ilgtspējīgs pamats stabilitātei un karjeras izaugsmei, tāpēc mācīšanās pieaugušā vecumā, turklāt visa mūža garumā, ir kļuvusi par nepieciešamību, nevis izvēli. Lai gan valsts mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 60 % pieaugušo regulāri iesaistās izglītībā, šobrīd to dara aptuveni 34 %. […]

Pašvaldība gatavojas ziemas ceļu uzturēšanai

00:00
04.11.2025
78

Cēsu novada pašvaldība kopumā gatava gaidāmajai ziemai un savā pārziņā esošo ceļu uzturēšanu nodrošinās. Tā var spriest no apvienību pārvalžu vadītāju teiktā “Druvai”. Jau novada Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes vadītājs Kristaps Ēdolfs pilnībā pārliecināts apliecināja, ka pašvaldības ceļu uzturēšana ziemas sezonai ir nodrošināta un līgumi ar pakalpojumu sniedzējiem par darbiem Cēsīs un Vaives pagastā ir […]

Tautas balss

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
9
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
10
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
10
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Dzērvenes var saglabāt medū

08:19
04.11.2025
23
Lasītāja raksta:

“Nupat dzirdēju radio raidījumā, ka dzērvenes, aplietas ar medu, labi neglabājas. Taču tā gluži nav. Medū var saglabāt gan lielogu dzērvenes, gan purvā lasītās, par to esmu pārliecinājusies. Taču jāizvēlas cietas ogas, tās, kas vēl nav kļuvušas mīkstas. Un tad ogu pietiek līdz jaunajai ražai,” pastāstīja lasītāja, kas dzīvo Piebalgas pusē.

Laikam bez pabalsta neiztikt

08:19
03.11.2025
23
Līgatniete raksta:

“Radio pārraidē dzirdu, ka, lai varētu iztikt, cilvēkam mēnesī vajadzētu saņemt ap diviem tūkstošiem eiro. Bet mana pensija 490 eiro, kaut mūžā 32 gadus esmu cītīgi strādājusi. Kā lai izdzīvoju? Man ir 85 gadi, piepelnīties nevaru. Jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, vajadzīgas zāles,” sacīja līgatniete un piebilda, ka nekad nevienam nav neko lūgusi, bet laikam vajadzēs […]

Sludinājumi