Trešdiena, 24. decembris
Vārda dienas: Ādams, Ieva

Par papildus piešķirtajiem līdzekļiem plāno salabot 31 valsts ceļu posmu

Druva
11:10
13.03.2013
14
Img 0116

Par valdības papildus piešķirtajiem 5,2 miljoniem latu šogad paredzēts veikt ārkārtas uzturēšanas un segumu atjaunošanas darbus 31 valsts ceļu posmā, liecina Satiksmes ministrijas (SM) informācija.

Katram reģionam – Latgales, Centra, Vidzemes un Kurzemes – atvēlēts 1,3 miljoni latu. Latgales reģionā paredzēt salabot deviņus posmus ar kopējo garumu 61,854 kilometri. Tērējot 260 000 latu, autoceļa P70 Svente-Lietuvas robeža posmā no 0.kilometra līdz 8,3.kilometram paredzēts veikt vienkārtas virsmas apstrādi, izlīdzinošo frēzēšanu, iesēdumu labošanu, nomaļu sakārtošanu. Par 104 000 latu autoceļa P52 Zilupe-Šķaune-Ezernieki posmā no aptuveni 6,6.kilometra līdz 9,7.kilometram paredzēts veikt vienkārtas virsmas apstrādi un iesēdumu labošanu. 52 000 latu tiks atvēlēti, lai autoceļa V511 Mežavepri-Tridņa posmā no 4,7. līdz 6,7.kilometram veiktu vienkārtas virsmas apstrādi un iesēdumu labošanu.

Virsmas apstrādi par 208 000 latu paredzēts veikt autoceļa V742 Preiļi-Gailīši-Krāce posmā no 7,8. līdz aptuveni 20,5.kilometram, par 314 080 latiem – autoceļa P73 Vecumnieki-Nereta-Subate posmā no aptuveni 97,7. līdz 112,9.kilometram. Vienkārtas virsmas apstrāde un iesēdumu labošana par 57 200 latiem paredzēta autoceļa P52 Zilupe-Šķaune-Ezernieki posmā no 36,5. līdz 38,6.kilometram, bet par 112 320 latiem – autoceļa P62 Krāslava-Preiļi-Madona posmā no 10,2. līdz 15,8.kilometram.

Savukārt vienkārtas virsmas apstrāde un ūdens atvades sistēmas sakārtošana, tērējot 93 600 latus, paredzēta autoceļa P45 Viļaka-Kārsava posmā no 16,5. līdz 22.kilometram, bet, tērējot 98 800 latus, – šī paša autoceļa posmā no 0.kilometra līdz 6,3.kilometram. Centra reģionā paredzēts salabot četrus posmus ar kopējo garumu 31,755 kilometri. Veicot virsmas apstrādi un iesēdumu labošanu, 659 905 latus paredzēts atvēlēt darbiem autoceļa V1025 Bauska-Gailīši-Lietuvas robeža posmam no 0,3. līdz 8,6.kilometram, 281 053 latus – autoceļa P89 Ķekava-Skaistkalne posmam no 36,6. līdz 47.kilometram, 138 457 latus – autoceļa P97 Jelgava-Dobele-Annenieki posmam no 8. līdz aptuveni 15.kilometram, bet 220 585 latus – autoceļa P86 Sērene-Kalnieši posmam no 11,4. līdz 17,1.kilometram.

Vidzemes reģionā darbus iecerēts veikt deviņos posmos 37,424 kilometru garumā. Vienkārtas virsmas apstrāde, tērējot 83 543 latus, paredzēta autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža posmā no aptuveni 183,7. līdz 188,4.kilometram, kā arī, atvēlot 53 607 latus, autoceļa V390 Kolbērģis-Ponkuļi posmā no 0.kilometra līdz 3,2.kilometram.

Autoceļa P20 Valmiera-Cēsis-Drabeši posmā no aptuveni 17,8 līdz 21,5 kilometram par 285 067 latiem, autoceļa P34 Sinole-Silakrogs posmā no 3,1. līdz 5,5.kilometram par 79 300 latiem, autoceļa P84 Madona-Varakļāni posmā no 11,5. līdz aptuveni 21,3.kilometram par 174 460 latiem, autoceļa P25 Smiltene-Strenči posmā no aptuveni 18. līdz 24.kilometram par 186 550 latiem, autoceļa P17 Valmiera-Rūjiena-Igaunijas robeža posmā no 26. līdz 28,9.kilometram par 190 473 latiem paredzēts veikt vienkārtas virsmas apstrādi un karstā asfalta profila labošanu.

Darbi par 57 200 latiem paredzēti arī autoceļa P36 Rēzekne-Gulbene posmā no 86,3. līdz 86,7.kilometram, bet par 189 800 latiem – arī autoceļa P13 Limbaži-Aloja posmā no 11,5. līdz 16.kilometram.

Arī Kurzemes reģionā paredzēts salabot deviņus posmus kopumā 53,159 kilometru garumā. Tērējot 266 240 latus, autoceļa P106 Ezere-Embūte-Grobiņa posmā no 55. līdz 71,3.kilometram paredzēts veikt vienkārtas virsmas apstrādi. Tādi paši darbi paredzēti autoceļa P103 Dobele-Bauska posmā no 2,7. līdz 9,1.kilometram, tērējot 114 400 latus, kā arī šī paša autoceļa posmā no 12,8. līdz 14.kilometram, tērējot 21 840 latus.

Virsmas apstrāde un iesēdumu labošana paredzēta autoceļa P120 Talsi-Stende-Kuldīga posmā no 48. līdz 55.kilometram, tērējot 164 320 latus, autoceļa V1430 Vāne-Saldus posmā no 27,2 līdz 29,8 kilometram, tērējot 171 600 latus, autoceļa P131 Tukums-Ķesterciems-Mērsrags-Kolka posmā no 8,2. līdz 13,4.kilometram, tērējot 156 000 latu, šī paša ceļa posmā no 17,1. līdz 17,7.kilometram, tērējot 20 800 latus, autoceļa P111 Ventspils-Grobiņa posmā no 20,6. līdz 28,5.kilometram, tērējot 194 480 latus, autoceļa P120 Talsi-Stende-Kuldīga posmā no 23,4. līdz 29,3.kilometram, tērējot 190 320 latus.

SM norādījusi, ka iecerētie darbi nodrošinās autoceļu seguma darba spējas uzturēšanu vismaz uz trim gadiem, kā arī būtiski uzlabos transportlīdzekļu satiksmes drošību. Jau ziņots, ka valdība vakar atbalstīja 5,2 miljonu latu piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uzturēšanas darbiem valsts autoceļu posmos ar sabrukušu asfalta segumu. Par piešķirto finansējumu tiks nodrošināti sabrukušo autoceļu segumu ārkārtas uzturēšanas darbi kopumā 184,2 kilometru garumā.

Secināts, ka 49,7% no valsts autoceļiem ar asfaltēto segumu ir sliktā un ļoti sliktā stāvoklī un 40,4% no valsts autoceļiem ar grants segumu ir sliktā stāvoklī. Šo sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts autoceļu lietošana ir apgrūtināta, rada ekonomiskos zaudējumus autoceļu lietotājiem, kavē tautsaimniecības attīstību, norāda SM.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bauda kompāniju un jauku noskaņu

00:00
24.12.2025
21

Cēsu Invalīdu biedrība aizvadījusi Ziemassvētku pasākumu, gan pārrunājot biedrības turpmāko darbību, gan ar Saeimas deputāti risinot biedriem aktuālos jautājumus, gan klausoties dalībnieces Daigas iespaidos par Sicīliju. Iedvesmojošu koncertu sniedza cēsnieks mūziķis Rihards Saule. Un arī pēc koncerta sanākušie nesteidza prom, bet pie svētku galda turpinājās sarunas, joki un smiekli. Biedrības valdes priekšsēdētājs Indulis Balodis atzina, […]

Nozagtas 20 ceļazīmes, kas ierobežo kravas transporta kustību

00:00
23.12.2025
23

Cēsu novadā no valsts reģionālā autoceļa Rauna (Vidzemes šoseja)–Drusti–Jaunpiebalga (P29) nozagtas kopumā 20 masas ierobežojuma ceļa zīmes, kas aizliedz pa ceļu vai tā posmu pārvietoties transportlīdzeklim, kura masa pārsniedz 10 tonnas, ziņo “Latvijas Valsts ceļi” (VAS). Ceļazīmes uzstādītas, jo mitros laikapstākļos ceļš zaudē nestspēju un iestājies šķīdonis. VSIA “Latvijas Valsts ceļi” vērsīsies policijā par zādzības faktu.  […]

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
138

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
194

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
74

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
72

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
20
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
53
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
52
3
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi