Atbildīgās iestādes sola, ka komersantus, ja tie eiro ieviešanas laikā maldinās iedzīvotājus par cenām, kā arī slēgs neatļautas vienošanās savā starpā, gaida bargi sodi un liela kaunināšana.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pirmdien pēc Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka laikā, kamēr būs dubultā cenu atspoguļošana gan latos, gan eiro, būs vairāki mehānismi, kā nodrošināt to, lai komersanti nemaldinātu pircējus un cenas tiktu atspoguļotas korekti.
Tiklīdz sāks darboties cenu monitorings, visiem iedzīvotājiem, kuriem būs bažas, ka komersants ir rīkojies negodprātīgi saistībā ar cenu atspoguļošanu, varēs vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kas arī attiecīgi reaģēs. “Mēs varēsim pārliecināties, kādas ir cenu izmaiņas, lai redzētu, ja kādos gadījumos cenas lec laukā, mēs šīs izmaiņas varēsim redzēt un reaģēt,” par cenu monitoringu stāstīja Pavļuts. Viņš arī uzsvēra, ka nedrīkstēs būt tāda situācija, ka kādā konkrētā nozarē cenas pēkšņi pieaug vairāk nekā līdz šim tikai tāpēc, ka ir ieviests eiro.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa uzsvēra, ka reakcija negodīgas prakses gadījumā būšot ātra, jo tam ir nepieciešamie resursi. “Ja redzēsim nopietnas zīmes, mēs varēsim reaģēt pietiekami ātri,” solīja Vītoliņa. Ir iespējamas kontrolējošas pārbaudes, rīkojums mainīt praksi, kā arī naudas sodi. Piemēram, ja tiks konstatēts, ka cenas nav norādītas pareizi un ir maznozīmīgs pārkāpums, par to draudēs līdz 500 latu naudas sods. Bet ja konstatēs, ka ir notikusi negodīga komercprakse un iedzīvotāji ir maldināti, sods juridiskai personai var būt līdz pat 10 000 latu.
Bet, ja komersants izmantos eiro ieviešanu, lai paaugstinātu pakalpojumu cenas, un viss būs norādīts korekti, par to sodu nebūs. Proti, ja konvertācija būs pareiza, bet cenas būs celtas latos un eiro cena būs norādīta pareizi, seku nebūs. “Ja kāds paceļ cenu, to aizliegt nevar, bet patērētājs ir tas, kurš izvēlēsies – maksāt augstāku cenu vai nē,” skaidroja Pavļuts.
Savukārt Konkurences padomes uzdevums būs šajā periodā raudzīties, lai nenotiek kādas aizliegtas vienošanās starp komersantiem saistībā ar cenu atspoguļošanu, jo starp konkurentiem šādas saskaņotas darbības nedrīkst notikt. Sods par šādu rīcību var būt līdz 10% no tirgus dalībnieka iepriekšējā gada apgrozījuma, informēja Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Tomēr priekšrocība būs tiem komersantiem, kuri paši pirmie pieteiksies un ziņos par šādām aizliegtām saskaņotām darbībām – tos no soda atbrīvošot.
Pavļuts arī uzsvēra, ka šajā periodā, kamēr notiks pilnīga pāreja uz eiro, tieši patērētāji būs galvenie soģi, kuri izvēlēsies – vai izmantot godīgu komersantu pakalpojumus, vai nē. Savukārt, ja atklāsies, ka notiek negodīga rīcība ar cenu atspoguļošanu, īpaši, ja pieķers tos komersantus, kas būs pievienojušies kampaņai “Godīgs eiro ieviesējs”, tos sagaida ne tikai naudas sodi, bet arī liela publiska kaunināšana. “Būs ļoti liels kauns, būs lieli sodi un būs ļoti liela kaunināšana,” solīja ministrs.
Tikmēr premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) ir pārliecināts, ka cenu monitoringa mehānismi darbosies. “Skaidrs, ka gan cenu monitorings, gan cenu kontrole tiks nodrošināti,” pauda premjers.
Jau ziņots, ka janvārī sācies cenu monitoringa pilotprojekts un ar pirmajiem rezultātiem plānots iepazīstināt jau februāra vidū.
Pārbaudot definēto preču un pakalpojumu pieejamību, nepieciešamības gadījumā tiks precizētas populārākās tirdzniecības vietas un meklētas alternatīvas, ja kāda no precēm vai pakalpojumiem nebūs pieejami konkrētajās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietās, kā arī tiks veiktas izmaiņas sagatavotajos preču un pakalpojumu sarakstos, skaidroja ministrijas pārstāve.
Monitoringa veicēja SIA “Aptauju centrs” vadītājs Andris Avotiņš iepriekš informēja, ka patēriņa cenu monitoringa laikā cenu pierakstu veiks 93 precēm un 32 pakalpojumiem tirdzniecības vietās Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā, Valmierā, Liepājā un Ventspilī.
Cenu monitoringa laikā reizi mēnesī plānots novērot un fiksēt cenas maizes un labības izstrādājumiem, gaļai, zivīm un to izstrādājumiem, augļiem, dārzeņiem, tējai, kafijai, atspirdzinošajiem un alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, mājokļa komunālajiem pakalpojumiem un remontam, medicīniskajiem produktiem, transporta pakalpojumiem, sakariem, presei, atsevišķiem izklaides pasākumu izdevumiem un citām precēm, tostarp ēdināšanas, finanšu, tūrisma, personīgās aprūpes un citiem pakalpojumiem.
LETA
Komentāri