Latvijas Bankas preses sekretārs
Latvijas Banka 21. martā laidusi klajā vienlatnieku ar laša attēlu, kurā zem valsts ģerboņa ir iekalts gadskaitlis 2007. Tas – gadskaitlis – arī ir vienīgais, kas šo monētu atšķir no ierastajām apgrozībā esošajām 1 lata monētām. Monētas mākslinieki ir Gunārs Lūsis un Jānis Strupulis. Tātad turpmāk savā maciņā redzēsim gan ar 1992., gan ar 2007. gadu datētās monētas.
Vienlatnieks ir monēta, ko jo bieži lietojam iepērkoties – biežāk nekā divlatnieku. Statistika apliecina, ka marta beigās Latvijā apgrozībā bija apmēram 23 miljoni vienlatnieku (divlatnieki – 3.5 miljoni), gandrīz visi – ar laša attēlu. Ne velti lasis – Latvijas ūdeņu bagātības simbols lēcienā virs ūdens – ir tik populārs, ka ikdienas sarunvalodā saka “lasis”, ar to domājot 1 latu. “Lašu” krājums tiek papildināts pirmo reizi kopš 1992. gada. Šogad Francijas kaltuvē Monnaie de Paris tika nokaltas septiņi miljoni monētu.
Izklausās daudz. Vajadzība pēc tām skaidrojama vienkārši: kaut arī iedzīvotāji labprāt uzticas elektroniskajiem norēķiniem, tomēr skaidrā nauda ir nepieciešama. Bet nauda, kā zināms, ar laiku nolietojas. Tāpēc gan papīra banknošu, gan monētu krājumu ik pa laikam nepieciešams atjaunot un papildināt. Piemēram, piecu latu naudas zīme vidēji kalpo tikai gadu, desmit latu – divus gadus, divdesmit un piecdesmit – trīs gadus, savukārt simts lati – piecus, bet piecsimt latu banknote – 14 gadus. Dažkārt to mūžs ir īsāks, jo banknotes mēdz nosmērēt, ieplēst, vai kā citādi mehāniski sabojāt. Monētas, kaut gan kalpo ilgāk, arī ar laiku nodilst, vai tiek sabojātas. Lai cilvēks varētu netraucēti pārliecināties par naudas īstumu, Latvijas Bankas speciālisti rūpīgi seko līdzi naudas zīmju un monētu kvalitātei un, ja nepieciešams, izņem no apgrozības bojāto, nolietoto, sasmērēto naudu. Vietā nāk jaunas banknotes un monētas.
Otrs apstāklis, kas rada nepieciešamību papildināt naudas daudzumu, ir Latvijas tautsaimniecības straujā, ir pat nācies teikt – pārāk straujā – izaugsme. To pavadošais noturīgi augstais inflācijas līmenis, plaši pieejamie kredīti pēdējos gados cilvēkus mudina mazāk uzkrāt un vairāk tērēties. Rezultātā pieaug skaidrās naudas daudzums apgrozībā, piemēram, 2005. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tā pieauga par 20.6%, bet pagājušā gada laikā – jau par 22.4%.
Ja paskatās, kādas banknotes un monētas iedzīvotāji Latvijā visbiežāk izmanto, redzams, ka no nedaudz vairāk nekā viena miljarda latu, kas skaidrā naudā atrodas apgrozībā, visvairāk (pēc skaita) ir divdesmitlatnieku banknošu – 21 milj., nākamais biežāk izmantotais ir pieclatnieks – 13.6 milj., tam seko desmitnieks – 7.8 milj. Lielās banknotes tiek liktas lietā retāk: simtlatnieks – 2 milj., Ls 50 – 1.4 milj. un Ls 500 – 346 tūkst. banknošu. Arī monētu lietojumā visvairāk sastopam mazos nominālus: viena un divu santīmu monētas pēc skaita apgrozībā ir attiecīgi 129 un 85 milj., bet, piemēram, 50 santīmu monētas – 13.3 milj., Ls 1 – 23 milj., Ls 2 – 4.0 milj.
Taču, runājot par monētām, noteikti jāpiemin vēl citas – gan īpašā dizaina 1 lata apgrozības monētas, gan arī jubilejas un piemiņas monētas. Tiesa, ne pēc skaita, ne pēc kopsummas tās neveido būtisku daļu Latvijas naudas apritē, tomēr ieguvušas Latvijas iedzīvotāju un viesu atzinību. Pēdējo sešu gadu laikā nokaltas četri miljoni īpašā dizaina 1 lata apgrozības monētas – sākot ar “Stārķis” 2001. gadā, un beidzot ar “Čiekurs”, kas tika nokalts uz pērnajiem Ziemassvētkiem. Tāds skaits ir pietiekams, lai monētas nonāktu pie cilvēkiem, kuri tās vēlas uzglabāt kā numismātisku vai mākslas vērtību, tāpēc apgrozībā (maksājumos) tās parādās reti.
Savukārt jubilejas un piemiņas monētas, kas tiek kaltas no sudraba vai zelta, jau ir ar augstāku raudzi – kā tiešajā nozīmē, tā arī pārnestajā – mākslinieciskajā un kultūrvēsturiskajā. Kopš 1993. gada Latvijas Banka klajā laidusi ap 270 000 šo mākslinieciski interesanto un savdabīgo monētu. Ne velti arvien vairāk cilvēku tās iegādājas, noliekot “lādēs” sev vai bērnubērniem, kā arī aktīvi piedalās Latvijas Bankas organizētajās sabiedrības aptaujās par iepriekšējā gadā nokaltajām monētām. Šīgada aptaujā “Latvijas gada monēta 2006”, kas ir jau trešā, bija iespēja izvēlēties starp sešām monētām – “Straupe”, “Krišjānis Barons”, “Krišjānis Valdemārs”, “Janvāris. 1991”, “Ciparu monēta”, “Brīvības cīņas”. Mūs priecēja tas, ka noslēdzot aptauju 16. martā, saskaitījām, ka aptaujā šogad ir piedalījies 17 761 dalībnieks – trīskārt vairāk nekā pirmajā aptaujā pirms trim gadiem.
Komentāri