Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas:

Par jaunu “Lasi” un citiem latiem

Druva
23:00
30.03.2007
10

Latvijas Bankas preses sekretārs

Latvijas Banka 21. martā laidusi klajā vienlatnieku ar laša attēlu, kurā zem valsts ģerboņa ir iekalts gadskaitlis 2007. Tas – gadskaitlis – arī ir vienīgais, kas šo monētu atšķir no ierastajām apgrozībā esošajām 1 lata monētām. Monētas mākslinieki ir Gunārs Lūsis un Jānis Strupulis. Tātad turpmāk savā maciņā redzēsim gan ar 1992., gan ar 2007. gadu datētās monētas.

Vienlatnieks ir monēta, ko jo bieži lietojam iepērkoties – biežāk nekā divlatnieku. Statistika apliecina, ka marta beigās Latvijā apgrozībā bija apmēram 23 miljoni vienlatnieku (divlatnieki – 3.5 miljoni), gandrīz visi – ar laša attēlu. Ne velti lasis – Latvijas ūdeņu bagātības simbols lēcienā virs ūdens – ir tik populārs, ka ikdienas sarunvalodā saka “lasis”, ar to domājot 1 latu. “Lašu” krājums tiek papildināts pirmo reizi kopš 1992. gada. Šogad Francijas kaltuvē Monnaie de Paris tika nokaltas septiņi miljoni monētu.

Izklausās daudz. Vajadzība pēc tām skaidrojama vienkārši: kaut arī iedzīvotāji labprāt uzticas elektroniskajiem norēķiniem, tomēr skaidrā nauda ir nepieciešama. Bet nauda, kā zināms, ar laiku nolietojas. Tāpēc gan papīra banknošu, gan monētu krājumu ik pa laikam nepieciešams atjaunot un papildināt. Piemēram, piecu latu naudas zīme vidēji kalpo tikai gadu, desmit latu – divus gadus, divdesmit un piecdesmit – trīs gadus, savukārt simts lati – piecus, bet piecsimt latu banknote – 14 gadus. Dažkārt to mūžs ir īsāks, jo banknotes mēdz nosmērēt, ieplēst, vai kā citādi mehāniski sabojāt. Monētas, kaut gan kalpo ilgāk, arī ar laiku nodilst, vai tiek sabojātas. Lai cilvēks varētu netraucēti pārliecināties par naudas īstumu, Latvijas Bankas speciālisti rūpīgi seko līdzi naudas zīmju un monētu kvalitātei un, ja nepieciešams, izņem no apgrozības bojāto, nolietoto, sasmērēto naudu. Vietā nāk jaunas banknotes un monētas.

Otrs apstāklis, kas rada nepieciešamību papildināt naudas daudzumu, ir Latvijas tautsaimniecības straujā, ir pat nācies teikt – pārāk straujā – izaugsme. To pavadošais noturīgi augstais inflācijas līmenis, plaši pieejamie kredīti pēdējos gados cilvēkus mudina mazāk uzkrāt un vairāk tērēties. Rezultātā pieaug skaidrās naudas daudzums apgrozībā, piemēram, 2005. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tā pieauga par 20.6%, bet pagājušā gada laikā – jau par 22.4%.

Ja paskatās, kādas banknotes un monētas iedzīvotāji Latvijā visbiežāk izmanto, redzams, ka no nedaudz vairāk nekā viena miljarda latu, kas skaidrā naudā atrodas apgrozībā, visvairāk (pēc skaita) ir divdesmitlatnieku banknošu – 21 milj., nākamais biežāk izmantotais ir pieclatnieks – 13.6 milj., tam seko desmitnieks – 7.8 milj. Lielās banknotes tiek liktas lietā retāk: simtlatnieks – 2 milj., Ls 50 – 1.4 milj. un Ls 500 – 346 tūkst. banknošu. Arī monētu lietojumā visvairāk sastopam mazos nominālus: viena un divu santīmu monētas pēc skaita apgrozībā ir attiecīgi 129 un 85 milj., bet, piemēram, 50 santīmu monētas – 13.3 milj., Ls 1 – 23 milj., Ls 2 – 4.0 milj.

Taču, runājot par monētām, noteikti jāpiemin vēl citas – gan īpašā dizaina 1 lata apgrozības monētas, gan arī jubilejas un piemiņas monētas. Tiesa, ne pēc skaita, ne pēc kopsummas tās neveido būtisku daļu Latvijas naudas apritē, tomēr ieguvušas Latvijas iedzīvotāju un viesu atzinību. Pēdējo sešu gadu laikā nokaltas četri miljoni īpašā dizaina 1 lata apgrozības monētas – sākot ar “Stārķis” 2001. gadā, un beidzot ar “Čiekurs”, kas tika nokalts uz pērnajiem Ziemassvētkiem. Tāds skaits ir pietiekams, lai monētas nonāktu pie cilvēkiem, kuri tās vēlas uzglabāt kā numismātisku vai mākslas vērtību, tāpēc apgrozībā (maksājumos) tās parādās reti.

Savukārt jubilejas un piemiņas monētas, kas tiek kaltas no sudraba vai zelta, jau ir ar augstāku raudzi – kā tiešajā nozīmē, tā arī pārnestajā – mākslinieciskajā un kultūrvēsturiskajā. Kopš 1993. gada Latvijas Banka klajā laidusi ap 270 000 šo mākslinieciski interesanto un savdabīgo monētu. Ne velti arvien vairāk cilvēku tās iegādājas, noliekot “lādēs” sev vai bērnubērniem, kā arī aktīvi piedalās Latvijas Bankas organizētajās sabiedrības aptaujās par iepriekšējā gadā nokaltajām monētām. Šīgada aptaujā “Latvijas gada monēta 2006”, kas ir jau trešā, bija iespēja izvēlēties starp sešām monētām – “Straupe”, “Krišjānis Barons”, “Krišjānis Valdemārs”, “Janvāris. 1991”, “Ciparu monēta”, “Brīvības cīņas”. Mūs priecēja tas, ka noslēdzot aptauju 16. martā, saskaitījām, ka aptaujā šogad ir piedalījies 17 761 dalībnieks – trīskārt vairāk nekā pirmajā aptaujā pirms trim gadiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
5

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
10

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
10

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
30

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
33

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
31

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
17
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
13
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
10
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
13
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi