Papīra ražošanas uzņēmums “Papīrfabrika “Līgatne”” pagājušajā gadā modernizācijā investējusi aptuveni vienu miljonu eiro (700 000 latu), bet kopumā uzņēmuma modernizācijā jau ieguldīti aptuveni četri miljoni eiro (2,8 miljoni latu),
sacīja “Papīrfabrika “Līgatne”” padomes loceklis Pēteris Treimanis.
Viņš skaidroja, ka pērn modernizācija saistīta gan ar papīra ražošanā nepieciešamā tvaika ražošanas sistēmas pāreju no gāzes, kas vēl pagājušā gada sākumā radīja lielus izdevumus, uz šķeldu, kā arī ar papīrmašīnas iegādi no Zviedrijas.
“Papīrmašīna ir lietota, bet ļoti kvalitatīva, jo iepriekš Zviedrijā ar to tika ražots papīrs, no kura pēc tam tika izgatavotas Zviedrijas kronas. Papīrmašīnu uzņēmums pērk pa atsevišķiem moduļiem, un patlaban jau 90% no mašīnas sastāvdaļām atrodas Līgatnē. Atlikušo papīrmašīnas daļu iegāde un uzstādīšanai būs nepieciešamas vēl aptuveni viena miljona eiro (700 000 latu) investīcijas,” skaidroja Treimanis.
Šoruden tiks sākta uzņēmuma vecās padomju laiku papīrmašīnas nomaiņa ar Zviedrijā iegādāto. “Tiks uzstādīts viens papīrmašīnas sākuma modelis, bet divu trīs gadu laikā vecā papīrmašīna tiks pilnībā nomainīta,” sacīja Treimanis.
Viņš piebilda, ka pēc Zviedrijā nopirktās papīrmašīnas pilnīgas uzstādīšanas būs iespējams divkāršot “Papīrfabrikas “Līgatne”” ražošanas jaudas. Patlaban uzņēmums saražo ap 13 000 tonnu papīra gadā, bet nākotnē jauda būs 25 000 tonnu gadā.
“Produkcijas sortimentā jau tagad palielinām papīra ar lielāku pievienoto vērtību īpatsvaru, un mašīnas nomaiņa ļaus ražot vēl daudz kvalitatīvāku papīru. Jau tagad ražojam gan “mākslas” papīru, gan “melno” papīru. No “mākslas” papīra mūsu klienti izgatavo bloknotus zīmēšanai vai akvareļiem, bet “melnais” papīrs tiek izmantot tehniskām vajadzībām kā iepakojums vai kā dizaina elements atsevišķām iepakojumu detaļām,” stāstīja Treimanis.
Pašlaik uzņēmums kā izejvielu 100% izmanto makulatūru, un Treimanis sacīja, ka arī nākamgad pamata izejviela būs makulatūra. “Lai varētu ražot kvalitatīvāku papīru, nākotnē kā izejviela tiks izmantota arī iepirktā celuloze, tomēr arī makulatūras izmantošana uzņēmumā saglabās nozīmīgu vietu,” skaidroja Treimanis.
Viņš piebilda, ka “Papīrfabrika “Līgatne”” patlaban aktivizē otrreizējai pārstrādei nododamā papīra savākšanu no birojiem un skolām. “Patlaban nodrošinām 100% makulatūras savākšanu no Rīgas birojiem un no skolām visā Latvijā. Ar laiku, sakārtojot sistēmu, būs iespējams savākt makulatūru arī no birojiem visā Latvijā,” uzsvēra Treimanis.
Uzņēmējs prognozēja, ka, pateicoties aktīvajai uzņēmuma modernizācijai, šī gada rezultāti uzņēmumam būs krietni labāki nekā pērn. “Apgrozījums noteikti būs lielāks, un ļoti ceram, ka tiks gūta arī peļņa,” sacīja Treimanis.
Jau ziņots, ka “Papīrfabrikas “Līgatne”” zaudējumi pagājušajā gadā bijuši 342 124 lati, kas ir par 34,2% vairāk nekā 2008.gadā, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA “Lursoft” informācija.
2008.gadā uzņēmuma zaudējumi bija 254 889 lati jeb vairāk nekā trīs reizes mazāki nekā 2007.gadā, kad uzņēmuma zaudējumi bija 782 037 lati.
“Papīrfabrikas “Līgatne”” apgrozījums 2009.gadā bija 3,12 miljoni latu, kas ir par 14,2% mazāk nekā 2008.gadā.
Papīrfabrikas apgrozījums 2008.gadā sasniedzis 3,63 miljonus latu, kas ir par 4,7% vairāk nekā 2007.gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 3,47 miljoni latu.
“Papīrfabrika “Līgatne”” ir viens no vecākajiem papīra ražošanas uzņēmumiem ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Eiropā. Pašlaik SIA “Papīrfabrika “Līgatne”” ir vienīgais papīrražošanas uzņēmums Latvijā un nozīmīgākais makulatūras pārstrādātājs.
Uzņēmums specializējies mākslas papīru skolām un jaunajiem māksliniekiem, čaulu kartona un papīra čaulu ražošanā, īpašas nozīmes tehnisko papīru un iepakojuma papīra ražošanā. Papīrfabrika eksportē 70%-80% no savas produkcijas.
“Papīrfabrikas “Līgatne”” apmaksātais pamatkapitāls ir 2 119 138 lati, bet uzņēmuma īpašnieki ir Džērsijas salā reģistrētais “Baltic Investment Fund III L.P.” (49,23%), Guntis Pīrāgs (20,99%), Valts Klucis (20,99%) un Nīderlandē reģistrētais “Baltic Investment Fund III C.V.” (8,79%), liecina “Lursoft” informācija.
NOZARE.LV
Komentāri