Vakar biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvji, tiekoties ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (JL), vienojušies ieviest iekrāsoto degvielu lauksaimniecības tehnikai, aģentūru LETA informēja Zemnieku saeimas sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Zuzāne.
Par iekrāsotās degvielas ieviešanas īstenošanu sarunas ar Finanšu ministriju (FM) turpināsies no nākamā gada 1.janvāra.
“Mums ir prieks par kopīgu sapratni degvielas akcīzes nodokļa atmaksas jautājumos. Mēs, lauksaimnieki, esam gatavi no 2010.gada izmantot iekrāsoto degvielu, ja Finanšu ministrija (FM) būs gatava pietiekami operatīvi mainīt esošo sistēmu, šajā procesā domājot arī par uzņēmēju interesēm. Citās Eiropas Savienības (ES) valstīs šāda sistēma pastāv jau sen, turklāt Latvijā krāsota degviela jau tiek izmantota kurināmā vajadzībām. Tas ir, “vilks paēdis un kaza dzīva”, risinājums, veids, kā ieviest SVF solīto, tomēr nepadarot nozari konkurēt nespējīgu,” stāstīja ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Latvijas valdības un SVF parakstītajā nodomu vēstulē iekļauti vairāki pasākumi lauksaimniekiem, kurus nepārdomāti ieviešot, varētu sagraut uzņēmējdarbību un ražošanu. Saskaņā ar parakstīto vienošanos, gaidāma degvielas akcīzes nodokļa atmaksas un subsīdiju samazināšana lauksaimniecībā, pašvaldībām būs iespēja palielināt nekustamā īpašuma nodokli līdz 3% apmēram no kadastrālās vērtības, kā arī gaidāma iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojumu samazināšana lauksaimniecībā nodarbinātiem.
Lauksaimnieki sarunās aicināja premjeru nopietni pārdomāt gaidāmās sekas, pirms palielināt nekustamā īpašuma nodokli ražošanai un mazināt ražošanas atbalstu. “Iespēja mazināt ražošanas atbalstu jāskata kontekstā ar gaidāmajām nodokļu izmaiņām. Patlaban, piemēram, Vācijā nekustamā īpašuma nodoklis pat izcili auglīgai lauksaimniecības zemei ir pašreizējā Latvijas līmenī un sasniedz tikai 10 eiro (7 latus) par hektāru, kas ir aptuveni 0,1% no zemes vērtības, taču platību maksājumu atbalsts Vācijā ir piecas reizes lielāks nekā Latvijā. Šādā situācijā pie mums palielināt nodokļus zemei līdz Eiropas Komisijai solītajiem 3% no kadastrālās vērtības nedrīkst. Arī iespējas mazināt subsīdijas ir tikai uz to atbalsta pasākumu rēķina, kuru finansējums līdz šim nonācis valsts institūciju funkciju uzturēšanai,” uzskata ZSA direktore Rita Sīle.
Sarunās lauksaimnieki akcentēja nepieciešamību problēmas budžetā risināt ne tikai, izpildot vienošanās ar līdzekļu aizdevējiem, bet arī paātrinot reformas, lai valsts varētu iziet no ekonomiskās krīzes.
“Valstī daudz ko pašlaik var sakārtot bez papildus naudas. Jāpārskata normatīvie akti, un tie bez žēlastības jārevidē. Tādēļ ir vajadzīga nopietna politiskā griba,” norāda SIA “Ziedi JP” saimniece Irina Pilvere.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” direktors Edgars Ruža stāsta, ka šodien panākta vienošanās par tādu lauksaimniekiem svarīgu jautājumu virzību kā lauksaimniecības transportam iespēju izmantot divas piekabes, palielināt atļauto smagsvara kravu masu, noteikt skaidru regulējumu atkāpēm darba laika uzskaitei lauksaimniecības pašpārvadājumos. “Šie jautājumi sarunās ar Satiksmes ministriju bija iestrēguši gadiem,” norāda Ruža.
LETA
Komentāri